Vieniem šī sajūta līdzinās pēkšņam skumju uzplūdam, citiem tā atgādina ilgas pēc mājām vai pat smagas, nepatīkamas atmiņas. Dažiem cilvēkiem pat pavisam ikdienišķs pieskāriens krūtsgaliem var izraisīt neizskaidrojamu emocionālu reakciju. Šo maz izpētīto parādību neoficiāli dēvē par „skumjo krūtsgalu sindromu” (Sad Nipple Syndrome jeb SNS), raksta “The Guardian”.
28 gadus vecā Sandra (vārds mainīts privātuma apsvērumu dēļ) stāsta, ka pirmo reizi šo savādo sajūtu pamanījusi jau bērnībā.
„Es laikam vēl biju bērns, kad pirmo reizi aizdomājos: kāpēc pieskaršanās manam krūtsgalam liek man justies skumji?” viņa atceras.
Tolaik sieviete nesaprata, kas ar viņu notiek, un par šo pieredzi nevienam nestāstīja. Tikai studiju gados viņa saņēmās pameklēt informāciju internetā un atklāja, ka ar līdzīgu problēmu saskaras arī citi cilvēki.
„Es sapratu, ka neesmu traka,” viņa stāsta.
Šādu pieredzi apraksta dažāda vecuma un dzimuma cilvēki - gan sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, gan vīrieši, gan cilvēki ar dažādu seksuālo orientāciju.
Kas īsti ir skumjo krūtsgalu sindroms?
Ar šo nosaukumu apzīmē pēkšņu, nepatīkamu emocionālu reakciju, kas rodas pēc krūtsgalu stimulācijas. Cilvēki to raksturo kā skumjas, trauksmi, baiļu sajūtu, nostalģiju, ilgas pēc mājām vai pat nepatīkamu atmiņu uzplaiksnījumu.
Parasti sajūta pāriet dažu minūšu laikā, tomēr tās intensitāte var būt ļoti atšķirīga.
Sandras gadījumā reakciju visbiežāk izraisa negaidīts, viegls pieskāriens, piemēram, pārģērbjoties vai slaukoties ar dvieli pēc dušas. Dažkārt sajūta ir tik spēcīga, ka sieviete to raksturo kā dziļas sēras.
Līdzīgu pieredzi apraksta arī Ņujorkā dzīvojošā komiķe Salma Zaky, kura par šo fenomenu runājusi pat uz skatuves. Viņa stāsta, ka dažkārt pietiek pieminēt šo tēmu, lai citas sievietes uzreiz atpazītu savu pieredzi.
Zaky šo sajūtu salīdzina ar nostalģiju un ilgām pēc mājām.
Internetā atrodami tūkstošiem ierakstu, kuros cilvēki mēģina noskaidrot, vai arī citi piedzīvo kaut ko līdzīgu. Tā kā medicīnā šāds sindroms nav oficiāli atzīts, daudzi par to uzzina tikai no citu cilvēku pieredzes sociālajos tīklos.
Zinātnieki pieļauj hormonu ietekmi
Lai gan parādība piesaista arvien lielāku uzmanību, zinātnisko pētījumu par to joprojām ir ļoti maz. Pagaidām nav viennozīmīga izskaidrojuma, kāpēc fizisks pieskāriens var izraisīt tik pēkšņas un nepatīkamas emocijas.
Pēc Pavola Jozefa Šafārika universitātes ginekoloģijas un dzemdniecības speciālista, doktora Vladimira Krausa domām, šajā procesā varētu būt iesaistīts oksitocīns.
Oksitocīnu bieži dēvē par mīlestības hormonu, jo tam ir nozīmīga loma emocionālās saiknes veidošanā un tuvības izjūtā. Tas izdalās, piemēram, apskāvienu, masāžas un seksuālas tuvības laikā, kā arī dzemdībās un bērna zīdīšanas procesā.
Krūtsgalu stimulācija arī veicina oksitocīna izdalīšanos. Speciālists pieļauj, ka nelielas izmaiņas hormona signālu pārraidē organismā varētu izraisīt negaidītu un ļoti izteiktu negatīvu emocionālo reakciju.
Pētnieki norāda arī uz diviem citiem fenomeniem, kas varētu palīdzēt izprast šo parādību.
Pirmais ir disforiska piena izdalīšanās refleksa sindroms (D-MER), kas var rasties sievietēm zīdīšanas laikā. Tas izpaužas kā pēkšņs negatīvu emociju vilnis brīdī, kad sāk izdalīties mātes piens.
Sievietes šo sajūtu raksturo kā skumjas, bezcerību, ilgas pēc mājām, kaunu, vainas apziņu vai pat bezvērtības izjūtu.
Zīdīšanas konsultante un D-MER speciāliste Alia Makrina Heisa skaidro, ka šī reakcija var būtiski ietekmēt gan zīdīšanas procesu, gan mātes emocionālo pieredzi un saikni ar bērnu.
Otrs salīdzināmais fenomens ir pēckoitālā disforija - nepatīkamas emocijas, kas rodas pēc orgasma. Lai gan šo reakciju izraisītāji ir atšķirīgi, cilvēki sajūtas raksturo ļoti līdzīgi.
Prolaktīns un dopamīns - iespējamie vaininieki
Speciālisti pieļauj, ka visu trīs parādību pamatā varētu būt sarežģīta hormonu mijiedarbība, īpaši prolaktīna un dopamīna attiecības.
Prolaktīns ir hormons, kas piedalās dažādos organisma procesos, tostarp mātes uzvedības regulēšanā, imūnsistēmas darbībā un reakcijā uz stresu.
Savukārt dopamīnam ir būtiska nozīme smadzeņu atalgojuma sistēmā. Tas ietekmē motivāciju, vēlmi, baudas izjūtu un garastāvokli.
Zīdīšanas konsultante Heisa pieļauj, ka viena no iespējamām negatīvo emociju rašanās versijām ir neatbilstoša dopamīna aktivitāte, kas uz īsu brīdi destabilizē cilvēka garastāvokli.
Tomēr pagaidām nav veikti pietiekami daudz pētījumu, lai šo pieņēmumu apstiprinātu tieši skumjo krūtsgalu sindroma gadījumā.
Cilvēki sāk šaubīties par savām attiecībām un seksualitāti
Neizskaidrojamas fiziskas reakcijas var radīt ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī apjukumu un kaunu. Īpaši tad, ja tās saistītas ar intīmām ķermeņa zonām.
Cilvēki, kuri nezina par šāda fenomena pastāvēšanu, dažkārt mēģina paši atrast tā cēloni. Viņi sāk domāt par iespējamu agrāk piedzīvotu seksuālu traumu, šaubīties par savu seksualitāti vai pat secināt, ka vairs nejūt pievilcību pret partneri.
Taču speciālisti uzsver, ka šādiem pieņēmumiem nav zinātniska pamatojuma.
Ginekoloģe un grāmatu autore Dženifera Linkolna norāda, ka partneriem ir svarīgi par šo pieredzi runāt atklāti.
„Tas nav par jums, un tā nav noraidīšana,” viņa uzsver.
Speciāliste iesaka pārrunāt situāciju ārpus guļamistabas, vienoties par signālu, kas ļautu jebkurā brīdī pārtraukt vai mainīt notiekošo, un respektēt cilvēka, kurš piedzīvo šādu reakciju, vēlmes.
Komiķe Salma Zaky atklāj, ka viņa vienkārši izvairās no krūtsgalu stimulācijas seksa laikā, un tas nav radījis problēmas viņas intīmajā dzīvē.
Savukārt Sandra atzīst, ka grūtākais visā šajā pieredzē bijusi sajūta, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, jo reakcijai nav bijis saprotama izskaidrojuma.
Speciālisti uzsver, ka pat vienkārša šīs parādības nosaukšana var palīdzēt cilvēkiem justies mazāk vientuļiem un saprast, ka viņu pieredze nav unikāla.
Pagaidām gan skumjo krūtsgalu sindroms joprojām ir maz izpētīta parādība, un nav zinātniski apstiprinātu metožu, kā to ārstēt.
