mātes piens

Vieniem šī sajūta līdzinās pēkšņam skumju uzplūdam, citiem tā atgādina ilgas pēc mājām vai pat smagas, nepatīkamas atmiņas. Dažiem cilvēkiem pat pavisam ikdienišķs pieskāriens krūtsgaliem var izraisīt neizskaidrojamu emocionālu reakciju. Šo maz izpētīto parādību neoficiāli dēvē par „skumjo krūtsgalu sindromu” (Sad Nipple Syndrome jeb SNS), raksta “The Guardian”.

Šodien, 24. martā, aprit gads kopš Bērnu slimnīcā darbojas Mātes piena banka. Pateicoties donoru saziedotajam 131 litram, jau 20 mazuļiem Bērnu slimnīcas jaundzimušo nodaļās ir bijusi iespēja tikt pie donoru mātes piena, kas ir zelta vērtē. Pēdējā pusgada laikā kopš donoru mātes piens tiek izsniegts, Bērnu slimnīcā par 54 % samazinājies smagas zarnu iekaisuma slimības jeb nekrotiskā enterokolīta biežums priekšlaikus dzimušajiem – tiek glābtas dzīvības un bērnu veselība. Mātes piena bankas darbs arī iedvesmojis daudzas mammas saglabāt vai atjaunot sava piena veidošanos, infprmē Bērnu slimnīca.

pēc Noras Ikstenas romāna motīviem radītā jaunā Latviešu filma "Mātes piens" ir radījusi viļņošanos arī "Twitter".

Pirms divām nedēļām tika uzņemts režisores Ināras Kolmanes jaunās spēlfilmas «Mātes piens» (filma top pēc rakstnieces Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romāna motīviem) pirmais kadrs. Pagājušajā nedēļā Limbažu novada Lādes skolā, kur paviesojās arī »Vakara Ziņas«, tapa filmas ainas ar galvenajām varonēm – Astru, ko atveido Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika un viņas meita, kuras lomā iejutusies kopš filmas «Bille» laikiem pazīstamā jaunā aktrise Rūta Kronberga.

Mātes piens ir kā simfoniskais orķestris, kurā pirmo vijoli spēlē ūdens, taču instrumentu ir daudz un katrs no tiem neaizvietojams – sākot no olbaltumvielām, laktozes un lipīdiem, līdz prebiotiķiem, imūnglobīnam un baktērijām. Krāšņā orķestra diriģents – mamma. Katrai pilītei sastāvot no tūkstošiem vielu molekulu, mammas piens, kā zinātnieki – piena pētnieki atzīst, ir sarežģītākais un noslēpumainākais šķidrums pasaulē. Kāpēc, barojot zēnus, mammu pienā ir par 25 % vairāk kaloriju nekā, zīdot meitenes, kāpēc tā sastāvs mainās katrā zīdīšanas reizē, kā arī ar citiem pārsteidzošiem atklājumiem par mātes pienu dalās Mātes piena pētniecības nozares direktors Nutricia Research zinātnes centrā Nīderlandē Bernds Štāls.

Latvijā ar kampaņas "Dod spēku vismazākajam!" palīdzību cer izveidot 61 000 eiro vērtu mātes piena banku, kas būtu tāda pirmā Latvijā, aģentūru LETA informēja kampaņas organizatoru pārstāve Elīna Malašenko. Viņa pastāstīja, ka Latvijā vairāk nekā 6% bērnu piedzimst priekšlaicīgi, un viņiem mātes piens ir labākais uzturs. Tomēr, tā kā ne visām mātēm ir savs piens, gandrīz visur Eiropā darbojas mātes piena bankas, kur ar krūti barojošās māmiņas var ziedot savu pienu. Pēc Malašenko paustā, patlaban Latvija un Rumānijā ir vienīgās valstis Eiropā, kurās nav izveidota mātes piena banka. Savukārt Igaunijā ir viena, bet Lietuvā pat divas aktīvas mātes piena bankas. Viena no mātes piena bankas idejas iniciatorēm, Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Amanda Smildzere skaidroja, ka priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem mātes piens dod visliekāko spēku augt, tāpēc mātes piena bankas izveide ir nozīmīgs projekts ļoti daudziem no Latvijas vismazākajiem bērniem. "Ir pierādīts, ka mātes piens palīdz izvairīties pat no tādām agrajiem bērniņiem raksturīgām smagām slimībām kā nekrotiskais enterokolīts. Ne visām māmiņām, bērniņam piedzimstot priekšlaikus, ir savs piens, un šādos gadījumos otra piemērotākā izvēle būtu donoru piens," uzsver Smildzere.

Mātes piens ir vislabākais un veselīgākais mazuļa uzturs, tomēr, ja bērns tiek zīdīts ilgāk par 24 mēnešiem, tas var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz viņa zobu veselību turpmākajos gados, raksta US News& World report, atsaucoties uz Brazīlijas pediatru pētījumu, kas aptvēra 1129 piecus gadus vecus bērnus.