Kad iesnas, klepus un slikta pašsajūta beidzot atkāpušies, šķiet, ka viss atkal ir kārtībā, taču mājās joprojām var saglabāties slimību izraisītāji. Ārsti iesaka dažus vienkāršus soļus, kas palīdzēs samazināt risku saslimt arī pārējiem ģimenes locekļiem — un nav nepieciešams iztīrīt pilnīgi katru mājas stūrīti, raksta “Real Simple”.
Rudens un ziema ir saaukstēšanās un gripas sezona, kad, ja kāds ģimenē saslimst, nereti drīz vien pievienojas arī pārējie. Pat tad, kad slimnieks jau jūtas labāk, ir vērts pievērst uzmanību mājas higiēnai.
Taču, kā uzsver ārsti, nav nepieciešama ģenerāltīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem no grīdas līdz griestiem - daudz svarīgāk ir koncentrēties uz vietām, kurām ikdienā pieskaras vairāki cilvēki, kā arī nodrošināt labu telpu vēdināšanu un regulāri mazgāt rokas.
Cik ilgi slimību izraisītāji saglabājas mājās?
Tas atkarīgs no konkrētā vīrusa vai baktērijas un virsmas veida. Uz cietām virsmām, piemēram, durvju rokturiem, galdiem un telefoniem, daži elpceļu vīrusi var saglabāties 24-48 stundas, lai gan laika gaitā infekciozo vīrusu daudzums būtiski samazinās.
Atsevišķas baktērijas uz virsmām var saglabāties ievērojami ilgāk. Piemēram, E. coli un salmonellas noteiktos apstākļos uz plastmasas virsmām var izdzīvot vairākus mēnešus.
Tomēr ārsti uzsver, ka saaukstēšanās un citu elpceļu infekciju gadījumā galvenais pārnešanas ceļš bieži ir inficētas elpceļu pilītes un daļiņas gaisā, nevis priekšmetu virsmas, tāpēc telpu vēdināšana un roku higiēna ir vismaz tikpat svarīga kā tīrīšana.
Kurām vietām mājās pievērst īpašu uzmanību?
Pēc ģimenes locekļa izveseļošanās ieteicams notīrīt un, ja nepieciešams, dezinficēt bieži aizskartās virsmas.
Nav vajadzības dezinficēt katru priekšmetu mājās; labāk rūpīgi notīrīt tās vietas, kurām ir vislielākā saskare ar rokām.
Gultasveļa un dvieļi
Pēc slimošanas ieteicams nomainīt gultasveļu un izmazgāt dvieļus, kā arī apģērbu, ko slimnieks izmantojis.
Ja auduma kopšanas norādījumi to atļauj, izvēlies karstāku mazgāšanas režīmu un piemērotu mazgāšanas līdzekli. Pēc mazgāšanas audumiem jāļauj pilnībā izžūt.
Svarīgi arī rūpīgi nomazgāt un nožāvēt traukus un virtuves virsmas, īpaši tad, ja uz tām nonākušas ēdiena atliekas vai mitrums.
Trīs paradumi, kas ir svarīgāki par ģenerāltīrīšanu
Ārsti iesaka koncentrēties uz trim vienkāršiem ikdienas ieradumiem.
Regulāri mazgā rokas. Īpaši pēc deguna izšņaukšanas, klepošanas, tualetes apmeklējuma un pirms ēdiena gatavošanas.
Regulāri vēdini telpas. Svaiga gaisa pieplūde palīdz samazināt elpceļu infekciju izplatīšanās risku telpās.
Samazini kontaktu ar elpceļu izdalījumiem. Izmanto salvetes, klepo un šķaudi elkonī, bet pēc tam nomazgā rokas. Jāatceras, ka daļu infekciju iespējams izplatīt jau pirms simptomu parādīšanās un arī atveseļošanās laikā.
Ja cilvēks pārslimojis infekciju, ko izraisa E. coli, Clostridioides difficile vai salmonellas, ārsti iesaka nomainīt arī zobu birsti. Pēc parastas saaukstēšanās tas parasti nav obligāti, taču zobu birsti ieteicams mainīt aptuveni reizi trijos mēnešos.
Ja lieto zobu kapes vai mutes aizsargus, tos nepieciešams pienācīgi notīrīt un dezinficēt ar attiecīgajam izstrādājumam paredzētu līdzekli.
Svarīgi saprast, ka pēc slimošanas māja nav jāpadara sterila. Daudz lielāku labumu sniegs mērķtiecīga bieži aizskarto virsmu tīrīšana, svaigs gaiss, tīra gultasveļa un regulāra roku mazgāšana.
