Izrādās, ka cilvēka ķermeņa svars un vielmaiņa ir atkarīgi ne tikai no dzīvesveida un ēšanas paradumiem, bet arī no ģenētikas – pētnieki atklājuši retu gēna variantu, kas var palīdzēt organismam efektīvāk izmantot enerģiju.
Vai esat kādreiz brīnījušies, kāpēc daži cilvēki var apēst picu, desertu un vēl pāris našķus katru dienu, nepieņemoties svarā, kamēr citiem šķiet, ka katrs kūkas gabaliņš uzreiz atstāj pēdas uz gurniem? Zinātnieki arvien vairāk pievēršas ģenētiskajiem faktoriem, kas varētu izskaidrot, kāpēc dažiem cilvēkiem ir vieglāk saglabāt slaidu augumu neatkarīgi no tā, ko viņi ēd, raksta “Futura”.
Pētnieki pieļauj, ka vielmaiņu — procesu, kurā organisms pārstrādā pārtiku un pārvērš to enerģijā — un noslieci uz aptaukošanos nosaka ne tikai dzīvesveids, bet arī gēni.
Pētījumā analizēti vairāk nekā miljons cilvēku
Lai labāk izprastu šo saistību, zinātnieki izveidoja plašu datubāzi, kas ļāva atklāt būtiskas likumsakarības starp ģenētiskajiem variantiem un veselīgāku vielmaiņu.
Pētījumā tika analizēti 1 032 116 cilvēku dati. Viņu ģenētiskā informācija un medicīniskie ieraksti bija apkopoti 11 pētniecības grupās Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā.
Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar noteiktiem retiem ģenētiskajiem variantiem dabiski var būt mazāks ķermeņa tauku daudzums, veselīgāka aknu darbība un labāka cukura līmeņa kontrole asinīs.
Kopumā zinātnieki identificēja 59 neatkarīgus gēnus, kas tieši ietekmē to, kā organisms regulē enerģijas līdzsvaru, uzkrāj taukus un kontrolē vielmaiņu.
Lielākā daļa šo gēnu ir aktīvi aknās un taukaudos. Interesanti, ka 23 no tiem jau ir apstiprinātu pretaptaukošanās medikamentu iedarbības mērķi vai tiek pētīti klīniskajos izmēģinājumos.
Īpaša uzmanība pievērsta gēnam FNIP1
Vislielāko pētnieku interesi izraisīja gēns FNIP1. Viņi atklāja, ka cilvēkiem ar retu šī gēna variantu, kas samazina tā darbību, novērojami īpaši labvēlīgi vielmaiņas rādītāji.
Parasti FNIP1 palīdz ierobežot enerģijas patēriņu šūnās, neļaujot tām to patērēt pārmērīgi. Taču, ja gēna darbība ir pavājināta, vielmaiņas procesi var mainīties un organisms var efektīvāk izmantot enerģiju.
Cilvēkiem ar šo reto gēna variantu tika konstatēts:
Lai pārbaudītu, vai tieši šis gēna variants varētu būt saistīts ar minētajām priekšrocībām, pētnieki laboratorijā samazināja FNIP1 aktivitāti cilvēka aknu šūnās.
Rezultāti liecināja, ka šūnas ātri aktivizēja gēnus, kas iesaistīti tauku šķelšanā un šūnu atkritumvielu izvadīšanā.
Arī eksperimenti ar pelēm apstiprināja šo saistību. Kad pētnieki samazināja FNIP1 darbību peļu aknās, dzīvnieki nepieņēmās svarā un neuzkrāja taukus aknās pat tad, ja 30 nedēļas saņēma uzturu ar augstu tauku un cukura saturu.
Vai atklājums palīdzēs cīnīties ar aptaukošanos?
Pētījuma rezultāti liecina, ka FNIP1 ir būtiska nozīme pārtikas pārvēršanā enerģijā un svarīgu vielmaiņas rādītāju regulēšanā, tostarp glikozes, holesterīna un triglicerīdu līmeņa kontrolē.
Zinātnieki uzskata, ka nākotnē zāles, kas ietekmētu FNIP1 darbību, varētu pavērt jaunas iespējas aptaukošanās, diabēta un sirds slimību ārstēšanā.
Tomēr līdz praktiskam pielietojumam vēl ir tāls ceļš, un pētījuma rezultāti paši par sevi nenozīmē, ka jau drīzumā būs pieejami medikamenti, kas ļaus ēst neierobežoti, nepieņemoties svarā.
Pēc publikācijā minētajiem datiem aptuveni vienam cilvēkam no 7000 dabiski piemīt reta mutācija, kas deaktivizē vienu FNIP1 gēna kopiju, kas nozīmē, ka ģenētikai patiešām var būt būtiska nozīme cilvēka svara un vielmaiņas noteikšanā, taču lielākajai daļai cilvēku joprojām svarīgi ir sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes.
