Ko ir svarīgi zināt par augļiem un cukura līmeni asinīs, jo gandrīz visi par to domā aplami.
Cilvēki izvairās no augļiem, jo uzskata, ka tie ir "pārpilni ar cukuru". Tajā pašā laikā cilvēki dzer apelsīnu sulu, ēd baltos rīsus un nespēj saprast, kāpēc glikozes līmenis nemainās, vēsta diskusija vietne "Quora". Tomēr problēma nav pašos augļos. Problēma bija tajā, kā tie ietekmē insulīna reakciju. Tieši par to arī ir šī diskusija.
Lūk, augļi, par kuriem netiek pietiekami daudz runāts:
Tas ir mazpazīstams ārpus Dienvidāzijas un atsevišķiem Āfrikas reģioniem. Taču džamuna (melnā plūme ir mūžzaļš miršu dzimtas koks ar blīvu vainagu, baltiem vai krēmkrāsas ziediem un tumši violetiem līdz melniem, sulīgiem augļiem) sēklas, kas samaltas pulverī, glikozes līmeņa regulēšanai tiek izmantotas jau tūkstošiem gadu. Mūsdienu zinātne atklāj to pašu, ko tradicionālā medicīna ir zinājusi jau sen.
Tās garša var pat izraisīt vemšanas refleksu. Taču tajā slēpjas vielas — harantīns un polipeptīds-p —, kuru iedarbība tik ļoti līdzinās insulīnam, ka mediķi tās pēta jau gadu desmitiem. Vairākās Āzijas valstīs tas nav nekas no alternatīvās medicīnas jomas. Tās ir brokastis.
Tajās ir maz cukura, bet daudz šķiedrvielu un antioksidantu. Šķiedrvielas piesaista glikozi un palēnina tās uzsūkšanos asinīs — līdzīgi kā durvju sargs, kas regulē rindu. Aizkuņģa dziedzeris pat nepamana, ka esat apēdis kaut ko saldu.
Tehniski tas ir auglis. Cilvēki par to bieži aizmirst. Tajā nav cukura. Tas satur daudz veselīgu tauku, kas izlīdzina glikozes līmeņa svārstības, ko izraisa citi ēdieni. Pievienojiet pusīti avokado jebkurai maltītei un vērojiet rezultātu.
Nogatavojušās gvajavas ir gardas un bagātas ar cukuru. Ar negatavām gvajavām situācija ir pavisam citāda. Negatavajos augļos ir vielas, kas tik ļoti aizkavē ogļhidrātu uzsūkšanos, ka daži zinātnieki tās dēvē par dabisku metformīnu. Vēl efektīvāka ir tēja, kas pagatavota no gvajavas lapām.
Mazs un neuzkrītošs, taču tam ir viens no zemākajiem glikēmiskajiem indeksiem starp visiem saldajiem augļiem. Apēdiet divus — glikozes līmenis uz to nemaz nereaģēs.
Kad banāns nogatavojas, tajā esošās rezistentās cietes daudzums samazinās līdz nullei, pārvēršot to tīrā cukurā. Organisma skatījumā zaļš banāns un tumši brūns banāns ir gandrīz vai pilnīgi atšķirīgi produkti. To gan reti kurš piemin, vai ne?
Šķiedrvielas. Polifenoli. Zems fruktozes saturs. Un tas, ka tos ēd veselus, nevis spiež sulā.
Spiežot augļu sulu, atbrīvojaties no vienīgā elementa, kas palēnina cukura uzsūkšanos. Tādējādi izveidojat "ātrgaitas maģistrāli" cukura nokļūšanai asinsritē.
Ēdiet augļus. Izvairieties no sulām. Un varbūt — tikai varbūt — apsveriet arī rūgtās melones (momordikas) lietošanu uzturā.
