Plašs pētījums liecina, ka veselībai svarīgs nav tikai tas, cik ilgi cilvēks guļ – būtiska nozīme ir arī tam, cik daudz laika nakts laikā tiek pavadīts dažādās miega fāzēs.
Pētnieki atklājuši, ka ilgāks REM miegs jeb miega fāze, kurā visbiežāk sapņojam, ir saistīts ar mazāku risku saslimt ar vairāk nekā 80 dažādām slimībām. Savukārt pietiekams dziļais miegs saistīts ar mazāku vairāku citu veselības problēmu risku, skaidro “MedicalNewsToday”.
Pētījumā tika analizēti gandrīz 100 000 cilvēku miega dati, un rezultāti liecina, ka optimālais miega ilgums varētu būt nedaudz īsāks par pašlaik plaši izplatīto ieteikumu.
Jaunais pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā PLOS Medicine, analizēja gandrīz 100 000 Lielbritānijas Biobankas dalībnieku datus.
Iepriekšējos pētījumos par miega ilguma saistību ar slimībām un priekšlaicīgas nāves risku bieži tika izmantota cilvēku pašu sniegtā informācija. Taču šādai metodei ir trūkumi - cilvēki ne vienmēr precīzi zina, cikos aizmiguši vai pamodušies un cik ilgi atradušies konkrētā miega fāzē.
Tāpēc jaunajā pētījumā vairāk nekā 95 500 pieaugušo, kuru vidējais vecums bija 56 gadi, nedēļu valkāja īpašas ierīces uz rokas, kas ļāva precīzi noteikt miega ilgumu, dažādas miega fāzes un miega režīma regularitāti.
Pēc tam dalībnieki tika novēroti vidēji gandrīz deviņus gadus, lai noskaidrotu, kādas veselības problēmas viņiem attīstās.
Kāpēc mums vispār nepieciešams miegs?
Miegs ir tik pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, ka bieži nenovērtējam tā nozīmi. Tomēr fakts, ka arī dzīvnieki evolūcijas gaitā ir saglabājuši vajadzību katru dienu vairākas stundas pavadīt šādā stāvoklī, liecina par miega būtisko nozīmi.
Pētnieki uzskata, ka miegs palīdz nostiprināt atmiņas, nodrošina smadzeņu atjaunošanos, ļauj organismam atjaunoties un atbalsta imūnsistēmas darbību.
Viens gan ir skaidrs - kvalitatīvs miegs ir būtisks ilgtermiņa veselībai.
REM miegs saistīts ar mazāku risku vairāk nekā 80 slimībām
Viens no interesantākajiem pētījuma atklājumiem saistīts ar REM miegu jeb ātro acu kustību miega fāzi - tā ir miega daļa, kurā parasti rodas spilgtākie sapņi.
Pētnieki konstatēja, ka ilgāks REM miegs bija saistīts ar mazāku risku saslimt ar vairāk nekā 80 slimībām.
To vidū bija:
Savukārt ilgāks dziļais miegs bija saistīts ar mazāku septiņu slimību risku, tostarp 2. tipa diabētu, smagu depresiju, miega apnoju un Parkinsona slimību.
Tomēr pētnieki uzsver svarīgu niansi: ne visos gadījumos var secināt, ka slikts miegs izraisa konkrēto slimību, un dažkārt iespējama arī pretēja cēloņsakarība.
Piemēram, miega traucējumi ir bieži sastopams depresijas simptoms. Tas nozīmē, ka saraustīts miegs ne vienmēr ir depresijas cēlonis - tas var būt jau esošās slimības rezultāts.
Arī pārāk daudz vieglā miega var liecināt par problēmām - atšķirībā no dziļā miega ilgāks laiks vieglā miega fāzē kopumā liecināja par zemāku miega kvalitāti.
Pētījumā ilgāks vieglais miegs bija saistīts ar lielāku smagas depresijas risku. Tajā pašā laikā pētnieki konstatēja arī negaidītu saistību - tas bija saistīts ar mazāku sirds mazspējas un ādas iekaisuma risku.
Tas vēlreiz parāda, ka saistība starp miega paradumiem un veselību ir sarežģīta un vienu konkrētu miega rādītāju nevar automātiski uzskatīt par slimības cēloni vai profilakses līdzekli.
Nakts pamošanās var būt nozīmīgs signāls
Pētnieki analizēja arī laiku, ko cilvēki naktī pavada nomodā pēc sākotnējās iemigšanas.
Ilgāks nomoda laiks nakts vidū bija saistīts ar lielāku atkarību, pārmērīgas alkohola lietošanas un osteoartrīta risku.
Savukārt neregulārs miega režīms bija saistīts ar lielāku vēdersāpju, trauksmes un smagas depresijas risku.
Kāpēc regulāri pamostaties trijos naktī un par ko tas liecina?
