Papīra kafijas krūzīte no pirmā acu uzmetiena šķiet daudz labāka izvēle nekā plastmasas glāze – tā izskatās pēc papīra, dažkārt uz tās pat rakstīts “bioloģiski noārdāma” vai “kompostējama”, un līdzņemamā kafija šķiet gluži nekaitīga ikdienas ērtība.
Taču pavisam jauns pētījums liek uz šo ieradumu paskatīties mazliet citādi. Pētnieki atklājuši, ka vienreizlietojamās papīra krūzītes, nonākot saskarē ar karstu šķidrumu, var izdalīt mikro un nanoplastmasas daļiņas. Īpaši interesanti ir tas, ka krūzītes ar bioloģiski noārdāmu PLA pārklājumu laboratorijas apstākļos izdalīja vairāk nanoplastmasas nekā krūzītes ar tradicionālo polietilēna jeb PE pārklājumu, raksta “ACS Food Science & Technology”.
Papīra krūzīte patiesībā nav taisīta tikai no papīra
Lai papīra krūzīte nesamirktu, tajā lejot karstu kafiju vai tēju, tās iekšpuse parasti ir pārklāta ar plānu polimēra kārtu. Tradicionāli šim nolūkam izmantots polietilēns, bet arvien biežāk tiek izmantots arī PLA jeb polipienskābes pārklājums, ko ražotāji var pozicionēt kā bioloģiski noārdāmu alternatīvu.
Tieši šis pārklājums atrodas starp karsto dzērienu un papīru, un jaunajā pētījumā pētnieki vēlējās noskaidrot, kas notiek ar šo slāni, kad tajā ilgāku laiku atrodas karsts šķidrums.
Pētījums publicēts 2026. gada 25. augustā žurnālā “ACS Food Science & Technology”. Tajā tika salīdzinātas papīra krūzītes ar PE un PLA pārklājumu, izmantojot karstu ūdeni un vairākas modernas analīzes metodes.
Pārsteidzošākais atklājums bija par “videi draudzīgāko” pārklājumu
Pētnieki atklāja, ka PLA pārklājuma krūzītes izdalīja aptuveni 12 reizes lielāku kopējo plastmasas daļiņu masu nekā krūzītes ar PE pārklājumu.
PLA izcelsmes nanoplastmasas daļiņas tika konstatētas dažādos izmēros, tostarp aptuveni 60-130 un 200-300 nanometru diapazonā. Salīdzinājumam — nanometrs ir ārkārtīgi maza mērvienība, tāpēc šīs daļiņas ar aci, protams, nav iespējams saskatīt. Tas nenozīmē, ka ikviena kafija papīra krūzītē ir “pilna ar plastmasu” vai ka no tās būtu nekavējoties jāatsakās. Pētījums tika veikts laboratorijā, izmantojot karstu ūdeni, nevis cilvēku organismā, un pētnieki paši norāda uz nepieciešamību turpināt pētīt iespējamo ietekmi uz veselību, tāpēc šos rezultātus nevajadzētu pasniegt kā pierādījumu tam, ka papīra krūzītes izraisa konkrētas slimības.
Ko īsti nozīmē “bioloģiski noārdāms”?
Šis ir pats interesantākais jautājums.
Uzraksts “bioloģiski noārdāms” nepasaka, ka materiāls, saskaroties ar karstu kafiju, nevar izdalīt sīkas daļiņas. Bioloģiskā noārdīšanās ir saistīta ar to, kas ar materiālu notiek noteiktos vides apstākļos un laika gaitā, nevis ar to, kā tas uzvedas dažu minūšu laikā, kamēr tu dzer kafiju.
Tātad “bioloģiski noārdāms” un “nesatur plastmasas daļiņas” nav viens un tas pats.
PLA patiešām ir materiāls, kas noteiktos apstākļos var bioloģiski noārdīties, taču jaunais pētījums parāda, ka tas nenozīmē, ka tā pārklājums nevar mainīties, nonākot saskarē ar karstu šķidrumu.
Vai labāk dzert kafiju no plastmasas krūzes?
Ne gluži. Šis pētījums nav pierādījums tam, ka tradicionālā plastmasas krūze būtu veselīgāka izvēle.
Patiesībā problēma ir plašāka — vienreizlietojamie trauki tiek izgatavoti no dažādiem materiāliem, tiem ir atšķirīgi pārklājumi un tie atšķirīgi reaģē uz temperatūru. Arī iepriekšējos pētījumos konstatēts, ka no vienreizlietojamām krūzītēm karstā šķidrumā var nonākt mikroplastmasas daļiņas.
Tāpēc šeit nav runa par izvēli starp “labu” un “sliktu” vienreizlietojamo krūzi. Ja vēlies samazināt gan vienreizlietojamā iepakojuma daudzumu, gan iespējamo saskari ar tā materiāliem, visvienkāršākais risinājums ir izmantot savu atkārtoti lietojamo krūzi.
Ko darīt, ja tomēr pērc līdzņemamo kafiju?
Nav nepieciešams krist panikā un atteikties no kafijas tikai tāpēc, ka esi to nopircis papīra krūzītē. Viena kafija nav tas pats, kas pierādīts veselības risks, un pašreiz vēl nav pietiekamu datu, lai pateiktu, kādu ietekmi tieši šādu daļiņu uzņemšana ilgtermiņā atstāj uz cilvēka veselību.
Taču, ja līdzņemamo kafiju dzer katru dienu, atkārtoti lietojama krūze ir pavisam vienkārša izvēle. Tā samazina vienreizlietojamā iepakojuma daudzumu un nozīmē, ka karstais dzēriens tiek liets traukā, kas paredzēts atkārtotai lietošanai.
Varbūt tieši tas ir galvenais secinājums no jaunā pētījuma: ne viss, kas izskatās pēc papīra vai tiek saukts par “videi draudzīgu”, automātiski ir vienkāršs un nekaitīgs materiāls. Papīra krūzīte ir sarežģītāka, nekā izskatās no ārpuses, un zinātnieki tikai pamazām sāk saprast, kas notiek ar tās iekšējo pārklājumu, kad tajā tiek ielieta ļoti karsta kafija.
