Pietiekamas fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs ir svarīgi ilgam mūžam, taču pētījumi rāda, ka ar to vien nepietiek. Cilvēkus, kuri nodzīvo līdz ļoti sirmam vecumam, vieno arī citi ikdienas paradumi.
Dažās pasaules vietās cilvēki dzīvo ilgāk nekā citviet. Pētnieki šos reģionus ir izpētījuši padziļināti un secinājuši, ka ilgmūžību veicina ne tikai uzturs un kustības, bet arī dzīves jēga, mierīgāks dienas ritms un ciešas attiecības ar tuviniekiem, vēsta "Bunte".
Pētnieks Dens Būtners 2004. gadā sāka pētīt cilvēkus, kuri nodzīvo līdz ļoti sirmam vecumam, un vēlāk savus secinājumus publicēja grāmatā.
Reģionus, kuros cilvēki dzīvo īpaši ilgi, Būtners dēvē par „zilajām zonām”. Tās atrodas dažādās pasaules vietās un nav saistītas ar vienu konkrētu klimatu — piemēram, Grieķijas salā Ikarijā, Kalifornijas pilsētā Loma Lindā un Japānas salā Okinavā.
Šajās vietās pētnieks pamanīja vairākus kopīgus paradumus. Viens no tiem sākas jau no rīta: īpaši Japānā cilvēki dienu sāk ar skaidru mērķi. Būtnera secinājums ir vienkāršs — ja cilvēks zina, kāpēc viņš ik dienu ceļas un ko vēlas paveikt, tas uzlabo dzīves kvalitāti. Savukārt labāka dzīves kvalitāte var pozitīvi ietekmēt arī veselību un dzīves ilgumu. Dienas sākšana steigā un stresā, gluži pretēji, organismam nenāk par labu.
Būtners arī uzsver veselīgu brokastu nozīmi. Pirmajai dienas maltītei vēlams būt sātīgai un sabalansētai: tai jāietver saliktie ogļhidrāti, olbaltumvielas un omega-3 taukskābes. Kā piemēru pētnieks min auzu pārslas ar riekstiem un sojas pienu.
Arī rīta kafija var būt daļa no šāda dienas sākuma. Daudzi cilvēki, kuri nodzīvo līdz ļoti sirmam vecumam, no tās neatsakās, taču visbiežāk dzer kafiju bez cukura, saldinātājiem un sīrupiem.
Ikdienas kustībām ir liela nozīme. Cilvēki, kuri nodzīvo līdz īpaši sirmam vecumam, parasti daudz pārvietojas dabiskā veidā: brauc ar velosipēdu, kāpj pa kāpnēm, strādā dārzā vai regulāri dodas pastaigās. „Zilo zonu” iedzīvotāji bieži uzturas ārā un ir fiziski aktīvi bez īpašas piespiešanās.
Ļoti būtiska ir arī ģimene. Šajos reģionos ģimenes saites ikdienā tiek uzturētas cieši un dabiski. Vecāki, vecvecāki un citi tuvinieki bieži paliek ģimenes lokā, un par viņiem, ja iespējams, rūpējas mājās.
Svarīgs ir arī ēšanas ritms. Maltītes tiek ieturētas regulāri, tomēr bez pārēšanās. Gaļa ēdienkartē parādās reti, savukārt uztura pamatā pārsvarā ir augu valsts produkti. Cilvēki cenšas izvairīties no mākslīgiem un ļoti pārstrādātiem produktiem. Alkohols netiek izslēgts pilnībā, taču parasti tas nozīmē nelielu glāzi sarkanvīna, nevis stipros alkoholiskos dzērienus vai alu.
Līdzās ģimenei nozīmīga ir arī draudzība. Apziņa, ka blakus ir cilvēki, kuriem var uzticēties un kuri vajadzības gadījumā palīdzēs, rada drošības sajūtu. Tā savukārt stiprina emocionālo labsajūtu un var veicināt ilgāku, mierīgāku dzīvi.
Pārsteidzoši ir arī tas, cik ātri ilgdzīvotāji cenšas atgūt mieru stresa brīžos. Tā vietā, lai ilgstoši paliktu spriedzē, viņi meklē vienkāršus veidus, kā nomierināties. Pastaiga svaigā gaisā, īsa atpūta vai snauda palīdz atjaunot līdzsvaru un turpināt dienu mierīgāk.
