Vai esat ievērojuši, ka vienam cilvēkam pietiek ar vieglu jaku, kamēr otrs pat siltā vasaras vakarā meklē džemperi? Nereti šķiet, ka tā ir tikai gaumes vai pieraduma lieta, taču zinātnieki ir atklājuši – aukstuma sajūtu lielā mērā nosaka tas, kā darbojas mūsu organisms.
Nozīme ir ne tikai ķermeņa uzbūvei, bet arī vielmaiņai, hormoniem un īpašam tauku veidam, kas palīdz ražot siltumu, raksta “Harvard Health”.
Īpašie tauki, kas silda organismu
Viens no interesantākajiem atklājumiem ir saistīts ar tā sauktajiem brūnajiem taukaudiem - atšķirībā no parastajiem baltajiem taukiem, kas galvenokārt uzkrāj enerģiju, brūnie taukaudi to dedzina, lai radītu siltumu.
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar aktīvākiem brūnajiem taukaudiem organisms aukstumā spēj ātrāk sasilt, tāpēc viņi zemāku temperatūru panes daudz vieglāk. Savukārt tiem, kuriem šo taukaudu ir mazāk vai tie darbojas mazāk aktīvi, aukstums jūtams daudz izteiktāk.
Liela nozīme ir vielmaiņai
Arī vielmaiņas ātrums ietekmē to, cik silti vai auksti jūtamies - cilvēki ar ātrāku vielmaiņu dienas laikā saražo vairāk siltuma, jo organisms patērē vairāk enerģijas.
Tieši tāpēc daļa cilvēku var justies komfortabli telpā, kur citiem jau nepieciešama sega vai silts džemperis.
Sievietes biežāk salst - tam ir vairāki iemesli
Pētījumi rāda, ka sievietes aukstumu izjūt biežāk nekā vīrieši. Viens no iemesliem ir zemāka muskuļu masa, kas rada mazāk siltuma, turklāt sievietēm parasti ir arī zemāks vielmaiņas ātrums un atšķirīga asinsrite.
Kad organismam kļūst vēsi, tas vispirms cenšas saglabāt siltumu dzīvībai svarīgajos orgānos, sašaurinot asinsvadus rokās un kājās, tāpēc daudzas sievietes biežāk sūdzas par aukstām plaukstām un pēdām, pat ja telpā citi jūtas labi.
Aukstuma sajūtu var pastiprināt arī veselības problēmas
Ja cilvēkam pastāvīgi salst pat siltā laikā, reizēm iemesls var būt veselības stāvoklis. Ārsti norāda, ka pastiprinātu jutību pret aukstumu var izraisīt dzelzs deficīts, anēmija, vairogdziedzera darbības traucējumi, zems ķermeņa svars vai nepietiekama asinsrite.
Ja aukstuma sajūta parādās pēkšņi vai to pavada nogurums, reiboņi vai citi simptomi, speciālisti iesaka konsultēties ar ģimenes ārstu.
Vai aukstuma sajūtu var trenēt?
Interesanti, ka zinātnieki novērojuši - organisms zināmā mērā spēj pielāgoties. Regulāra uzturēšanās vēsākā vidē var aktivizēt brūnos taukaudus un uzlabot organisma spēju ražot siltumu. Tieši tāpēc cilvēki, kuri ikdienā daudz laika pavada ārā vai pakāpeniski pierod pie zemākas temperatūras, nereti aukstumu panes vieglāk nekā tie, kuri visu laiku uzturas siltās telpās.
Tomēr eksperti uzsver, ka pielāgošanās notiek pakāpeniski un nav ieteicams sevi pakļaut ilgstošam aukstumam bez atbilstoša apģērba.
Tas, vai cilvēkam bieži salst vai, gluži pretēji, viņš jūtas silti gandrīz jebkuros laikapstākļos, nav tikai rakstura vai ieraduma jautājums. To ietekmē vesela virkne faktoru - brūno taukaudu daudzums, vielmaiņa, muskuļu masa, hormoni un pat veselības stāvoklis. Tāpēc nākamreiz, kad kāds vasaras vakarā uzvilks jaku, bet cits vēlēsies apēst saldējumu, iespējams, pie vainas ir nevis atšķirīga gaume, bet gan atšķirīgs organisma "iekšējais sildītājs"!
Uzziniet arī, kas ir smagāks - muskuļi vai tauki?
