Paredzamais dzīves ilgums Vācijā ir sasniedzis jaunu vēsturisko rekordu gan sievietēm, gan vīriešiem. Federālais statistikas birojs ziņo, ka sieviešu vidējais dzīves ilgums pašlaik sasniedz 83,6 gadus, bet vīriešu — 79,1 gadu. Tas ir par vairākiem mēnešiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis pieaugums liecina par veiksmīgu atgūšanos pēc pandēmijas posma.
Kopš 2022. gada sieviešu vidējais dzīves ilgums ir palielinājies par aptuveni deviņiem mēnešiem, savukārt vīriešu — par gandrīz trīspadsmit mēnešiem, vēsta "Deutsche Welle".
Dzīves ilguma pieaugums ir izteikts arī vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Piemēram, 65 gadus veca sieviete šodien var cerēt nodzīvot vēl vidēji 21,2 gadus, kopumā sasniedzot aptuveni 86,2 gadu vecumu. Vīriešiem šajā vecumā prognoze ir 18,2 papildu gadi, kas ļauj sasniegt aptuveni 83,2 gadu slieksni. Vīriešiem šis rādītājs ir jauns rekords. Turpretī sievietēm tas joprojām ir nedaudz zemāks nekā pirms pandēmijas periodā, kad 65 gadus vecas kundzes varēja cerēt uz vidēji 21,3 papildu dzīves gadiem.
Statistikā vērojams fenomenāls fakts, ka 65 gadus vecu cilvēku paredzamais dzīves ilgums ir augstāks nekā jaundzimušajiem. Tas skaidrojams loģiski: šis rādītājs vairs neietver bērnības un darbspējas vecuma mirstības riskus. Tie, kas jau ir nosvinējuši 65 gadu jubileju, ir veiksmīgi pārvarējuši agrīnos dzīves posma riskus, tāpēc viņu nākotnes prognoze ir augstāka.
Analizējot situāciju reģionos, par īstenu ilgdzīvotāju mājvietu kļuvusi Bādenes-Virtembergas federālā zeme. Šeit jaundzimušo meiteņu paredzamais dzīves ilgums ir 84,4 gadi, bet zēnu — 80,3 gadi. Turpretī viszemākie rādītāji sievietēm ir Zārlandē, kur tie ir 82 gadi, bet vīriešiem — Saksijā-Anhaltē, sasniedzot 76,4 gadus. Interesanti, ka reģionos atšķiras arī dzīves ilguma plaisa starp dzimumiem. Vislielākā atšķirība ir Meklenburgā-Priekšpomerānijā, kur sievietes dzīvo par vairāk nekā sešiem gadiem ilgāk nekā vīrieši. Vismazākā plaisa, kas ir nedaudz virs četriem gadiem, fiksēta Bādenē-Virtembergā un Zārlandē.
Demogrāfs Rons Jahimovičs no Maksa Planka Novecošanas bioloģijas institūta uzskata, ka dzīves ilgums Vācijā turpinās palielināties, taču mērenākā tempā nekā līdz šim. Viņš uzsver, ka galvenā panākumu atslēga ir laicīga slimību profilakse. Eksperts mudina seniorus un viņu ģimenes ikdienā rūpēties par veselīgu un mierīgu dzīvesveidu.
Zinātnieks atsaucas uz Izraēlas pētnieku darbu, kas publicēts prestižajā žurnālā "Science". Pētījumā secināts, ka ģenētika nosaka aptuveni pusi no mūsu veselības stāvokļa vecumdienās. Otru pusi veido faktori, kurus katrs cilvēks pats var ietekmēt un kontrolēt. Tie ir ikdienas ieradumi: pilnvērtīgs miegs, sabalansēts uzturs un regulāras, vecumam piemērotas fiziskās aktivitātes, kas palīdz saglabāt dzīvesprieku un spēku ilgus gadus.
