Visticamāk, savā aptieciņā atradīsiet ibuprofēna pudelīti, kuru lietojat, lai mazinātu galvas vai citas sāpes. Tomēr tas, ka šis labi zināmais pretsāpju līdzeklis ir pieejams bez receptes, nenozīmē, ka tā regulāra lietošana ir droša! Ar ko kopā nedrīkst lietot ibuprofēnu? Skaidro “Celeveland Clinic”.
Ibuprofēns ir viens no populārākajiem medikamentiem pasaulē, ko bieži uzskata par nekaitīgu ikdienas palīglīdzekli. Lai gan tas sniedz ātru atvieglojumu, ārsti brīdina, ka pārmērīga lietošana var radīt nopietnas sekas.
Pēc ģimenes ārsta Dr. Metjū Goldmana teiktā, cilvēki ne vienmēr domā par bezrecepšu medikamentiem kā par īstām zālēm. Taču, tāpat kā citiem medikamentiem, ibuprofēnam ir reāla ietekme uz organismu, un tā nepareiza lietošana ir saistīta ar nopietniem riskiem.
Kāda ir droša deva?
Ja ārsts nav noteicis citādi, pusaudži un pieaugušie var lietot 200 līdz 400 miligramus ik pēc četrām līdz sešām stundām pēc nepieciešamības. Maksimālā dienas deva ir 1200 miligramu. Tāpat pretsāpju līdzekli nedrīkst lietot ilgāk par desmit dienām pēc kārtas vai drudža gadījumā ilgāk par trim dienām.
Ibuprofēnu nedrīkst dot zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, un vecākiem bērniem stingri jāievēro norādījumi uz iepakojuma.
Recepšu ibuprofēns ļauj lietot lielākas devas, līdz pat 3200 miligramiem dienā. Ārsti var ieteikt šo daudzumu, piemēram, atveseļošanās laikā pēc operācijas, osteoartrīta vai stipru menstruālo krampju gadījumā.
Tomēr Goldmans uzsver, ka tik lielas devas jālieto tikai stingrā ārsta uzraudzībā, jo pretējā gadījumā ievērojami palielinās kuņģa asiņošanas, sirds problēmu vai nieru bojājumu risks.
Vai ibuprofēns var izraisīt atkarību?
Ibuprofēns atvieglo sāpes diezgan ātri, parasti sākot iedarboties 20-30 minūšu laikā, bet dažiem cilvēkiem pat ātrāk. Akūtu sāpju gadījumā zāles sasniedz maksimālo efektivitāti vienas līdz divu stundu laikā. Ja mērķis ir ārstēt iekaisumu, piemēram, artrītu, pilnīgas iedarbības sasniegšanai var būt nepieciešamas vairākas dienas līdz nedēļa nepārtrauktas lietošanas.
Ibuprofēns neizraisa ķīmisku atkarību, kā, piemēram, opioīdi vai narkotikas, tomēr tā hroniska lietošana var izraisīt atkarību. Pēc ģimenes ārsta teiktā, cilvēkiem ar hroniskām sāpēm bieži attīstās psiholoģiska atkarība, ja zāles tiek lietotas tikai simptomu maskēšanai, nenovēršot sāpju pamatcēloni.
Laika gaitā organisms pierod - tas nozīmē, ka, lai sasniegtu tādu pašu atvieglojumu, ir nepieciešamas arvien lielākas devas, un zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt sāpju pastiprināšanos, jo to iedarbība izzūd. Ārsts iesaka tiem, kas katru dienu lieto ibuprofēnu, pārtraukt tā lietošanu un padomāt, kas patiesībā notiek organismā. Ilgstoša lietošana ievērojami palielina nopietnu blakusparādību risku.
Īstermiņa un ilgtermiņa blakusparādības
Tāpat kā visām zālēm, arī ibuprofēnam ir potenciālas blakusparādības pat tad, ja to lieto ieteicamajās devās. Īstermiņa blakusparādības var būt gremošanas traucējumi, grēmas, slikta dūša, gāzes, caureja, reibonis un galvassāpes. Kuņģa kairinājuma risku var veiksmīgi samazināt, lietojot zāles kopā ar pārtiku vai pienu.
Ilgstoša lietošana - īpaši ikdienas lietošana gadu vai ilgāk - ir saistīta ar ievērojamu risku veselībai. Pēc Dr. Goldmana teiktā, pacientu nieres ir īpaši neaizsargātas, un risks ir vēl lielāks dehidratācijas vai iepriekš esošas nieru slimības gadījumā. Pārmērīga lietošana palielina sirdslēkmes, sirds mazspējas, paaugstināta asinsspiediena, insulta, kuņģa asiņošanas, čūlu un retos gadījumos aknu bojājumu risku. Ārsts norāda, ka, lai gan ibuprofēns ir piemērots īslaicīgai sāpju mazināšanai, hroniska pašārstēšanās var maskēt nopietnākus stāvokļus.
Bīstama mijiedarbība ar citām zālēm
Ibuprofēns var mijiedarboties ar citām zālēm, un dažas mijiedarbības var būt ļoti nopietnas.
Noteikti konsultējieties ar ārstu, ja regulāri lietojat aspirīnu, asins šķidrinātājus, steroīdus vai asinsspiediena zāles.
Piesardzība jāievēro arī lietojot noteiktus antidepresantus, litiju (lieto bipolāru traucējumu ārstēšanai), metotreksātu (lieto reimatoīdā artrīta un psoriāzes ārstēšanai) un imūnsupresantus.
Ir svarīgi arī atcerēties, ka alkohola un ibuprofēna kombinēšana ievērojami palielina kuņģa asiņošanas risku, tāpēc, lietojot šīs zāles, izvairieties no alkohola lietošanas.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Dažreiz galvenā problēma nav ibuprofēna lietošanas daudzums, bet gan iemesls, kāpēc tas ir nepieciešams tik bieži. Ārsts iesaka, ka atbilstošai ārstēšanai nevajadzētu vienkārši nomākt simptomus, bet gan novērst pamatcēloni.
Jums jāvēršas pie ārsta, ja ibuprofēns jālieto ilgāk par desmit dienām, ja sāpes vai drudzis atkārtojas regulāri, ja zāles tiek lietotas gandrīz katru dienu vai ja tās vairs nesniedz pietiekamu atvieglojumu.
Nopietnas brīdinājuma pazīmes ir melna vai darvai līdzīga vēdera izeja, asiņaina vemšana, stipras sāpes vēderā, sāpes krūtīs, elpas trūkums, pietūkums vai ādas un acu dzeltēšana.
Pareizi lietojot, ibuprofēns ir efektīvs, taču drošas pašārstēšanās robeža tiek pārkāpta, ja zāļu lietošana kļūst par ikdienas rutīnu.
