Vai esi pamanījis, ka vēsākā dzīvoklī vai darba telpā roka biežāk stiepjas pēc uzkodām? Tas nav nejauši - ķermenis uz temperatūras maiņām reaģē daudz dziļāk, nekā šķiet, jo termoregulācija ietekmē hormonus, vielmaiņu, tauku sadedzināšanas mehānismu un arī apetīti, skaidro “Very Well Health”.
Zinātnieki ir atklājuši, ka aukstākā telpā aktivizējas brūnie taukaudi, kas sadedzina enerģiju, lai uzturētu siltumu - un tas var radīt vēlmi ēst vairāk. Savukārt pārāk silta vide var padarīt mūs miegainus un samazināt ēstgribu.
Tātad temperatūra nav tikai “komforta” jautājums - tā tieši ietekmē, cik daudz ēdam, kad ēdam un pat to, ko tieši mums kārojas.
Vēsā vidē ķermenis tērē vairāk enerģijas siltuma uzturēšanai, un tas aktivizē brūnos taukaudus - tauku veidu, kas neuzkrāj enerģiju, bet to sadedzina. Tieši tāpēc ķermenis meklē papildus kalorijas.
Aukstums pastiprina “izsalkuma hormona” izdalīšanos, tāpēc, kad ir vēsi, izsalkums šķiet spēcīgāks.
Siltā vidē vielmaiņa palēninās, un ēstgriba samazinās - ķermenis siltumā nejūtas apdraudēts un tam nav nepieciešama papildus enerģija siltuma radīšanai.
Tumšie mēneši un agrāka tumsas iestāšanās pastiprina arī “emocionālo ēšanu” - mazāk dienas gaismas samazina serotonīna līmeni, un mums kārojas ogļhidrāti, piemēram, maize, makaroni, kartupeļi, saldumi.
Praktiski padomi, kā nepārēsties vēsā laikā
Uzturi telpā 20-22°C - pārāk zema temperatūra mājoklī tiešām var veicināt nepamatotu izsalkuma sajūtu.
Dzer siltus dzērienus - tēja, silts ūdens ar citronu vai ingveru palīdz ķermenim sasilt bez papildu kalorijām.
Izvēlies sātīgus, bet ne smagus ēdienus. Labs balanss:
Tie dod sātu, bet nav “pārēšanās slazds”.
Kustība palīdz stabilizēt apetīti - 10 minūtes pastaigas pirms ēšanas samazina stresa hormonus un ļauj labāk sajust īsto izsalkumu.
Ēd siltas maltītes regulāri - neizlaid ēdienreizes! Pārāk liela bada sajūta aukstumā vienmēr noved pie pārēšanās.
Pajautā sev divas lietas:
Vai man gribas kaut ko konkrētu (piemēram, bulciņu, šokolādi, makaronus)? → Tas bieži ir emocionālais izsalkums + serotonīna kritums.
Vai es justos labi arī ar siltu tēju vai zupu? → Tātad tā bija aukstuma reakcija, nevis “īsts izsalkums”.
Mēs bieži domājam, ka apetīte ir tikai gribasspēks, bet patiesībā to ietekmē ļoti konkrēti fizioloģiski mehānismi, tai skaitā telpas temperatūra un ķermeņa spēja uzturēt siltumu. Zinot šo, mēs varam pieņemt mierīgus, apzinātus lēmumus - nevis ēst tāpēc, ka mums ir auksti.
Lasiet arī, kāpēc izsalkuši cilvēki kļūst dusmīgi.
