Kāpēc pasažieriem vilcienos nerodas kustības slimība

© Foto: freepik.com

Ceļošana vilcienā ir viena no ērtākajām pieredzēm cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz kustību slimību, pateicoties diviem galvenajiem faktoriem.

Pēc speciālistu teiktā, galvenais kustību slimības cēlonis ir konflikts starp signāliem, ko smadzenēm sūta vestibulārā sistēma un redzes sistēma. Šis konflikts vilcienā tiek efektīvi mazināts.

"Vilciens pārvietojas pa sliedēm daudz vienmērīgāk un lineārāk nekā automašīna. Tas neveic asus pagriezienus, bieži nebremzē un neizvairās no bedrēm. Tā kustība ir ritmiska un smadzenēm paredzama," skaidro eksperti.

Otrais svarīgais faktors ir lielais logs vilciena vagonā, kas pasažieriem sniedz pietiekamu vizuālās informācijas daudzumu. Kad cilvēks redz attālinošo ainavu un horizontu, viņa acis apstiprina kustības faktu vestibulārajai sistēmai, kas novērš "panikas" rašanos smadzenēs un līdz ar to arī kustību slimības simptomus.

Kustību slimība rodas gan reālas, gan šķietamas kustības rezultātā. Interesanti, ka ar kustību slimības izpausmēm saskārušies slaveni cilvēki: Cēzars, Darvins, Čērčils u. c. Atklāts, ka kustību slimības simptomi izpaužas biežāk sievietēm (īpaši grūtniecības laikā), informē dzirde.lv.

Kustības slimība izpaužas cilvēkam veicot neierastas kustības, izmainoties dabiskajam kustību paātrinājumam vai ātrumam. Līdz ar to izmainās līdzsvara sistēmas darbība. Viens no kustību slimības veidiem ir jūras slimība, kā arī Menjēra slimība. Visbiežāk kustību slimība rodas ceļojot ar dažādiem transportlīdzekļiem. Dažkārt straujš pārvietošanās ātrums rada veselības traucējumus.

Simptomi: bālums, auksti sviedri, slikta dūša, savārgums, dažkārt elpošanas vai kardiovaskulāras izmaiņas. Simptomi var izpausties no neliela diskomforta sajūtas līdz nopietnai slimībai. Kustību slimības simptomu izpausmi veicina nogurums, labils emocionālais stāvoklis, alkohols, medikamentu lietošana, neizgulēšanās u. c. faktori. Kustību slimības simptomi var izpausties arī dzīvniekiem; šis faktors jāņem vērā ceļojot kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Zinātnieki ar dažādām teorijām (“nervu konfliktu teorija”, Treismana teorija) mēģinājuši izpētīt kustību slimības likumsakarības, tomēr pagaidām nav vienotas teorijas, informē dzirde.lv.