Jau sen ir zināms, ka gaismas izslēgšana naktī veicina mierīgu miegu, taču jauni pētījumi liecina, ka tam varētu būt vēl viens būtisks ieguvums - gulēšana pilnīgā tumsā var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, kas ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, raksta “CNN”.
Cilvēkiem, kuri gulēja visspilgtākajos apstākļos - ar ieslēgtu guļamistabas apgaismojumu -, bija par 56% lielāks sirds mazspējas attīstības risks, par 32% lielāks koronāro artēriju slimības risks un par 28% lielāks insulta risks.
Uz rokas valkājamās ierīces izsekoja pētījuma dalībniekus gaismas intensitātes iedarbībā no plkst. 00:30 līdz 6:00.
Doktors Vindreds, pētnieks Flindersa Universitātes Medicīnas un sabiedrības veselības koledžā Austrālijā, skaidroja: “Izpratne par tipiskiem nakts gaismas iedarbības avotiem varētu ļaut sniegt pamatotākus ieteikumus, kas ir precīzāki, nekā tikai ieteikums izvairīties no spilgtas gaismas naktī.”
Gaisma gulēšanas laikā var bloķēt smadzeņu miegu izraisošā hormona melatonīna ražošanu. Cik vien iespējams, ierobežojiet laiku pie ekrāniem un izslēdziet nevajadzīgo sadzīves apgaismojumu četras stundas pirms gulētiešanas.
Ja gaismu izslēgšana nav iespējama, mēģiniet izmantot blāvu vai siltu apgaismojumu spilgta griestu apgaismojuma vietā, sacīja Vindreds.

Guļamistabā, ja iespējams, izvairieties no spilgtu modinātājpulksteņu lietošanas un gulēšanas pie gaišiem logiem. Noderīgi var būt gaismu bloķējošas logu žalūzijas un aptumšojoši aizkari, kā arī miega maska uz acīm.
Šis ir lielākais zināmais pētījums par ilgtermiņa saistību starp individuālu gaismas iedarbību un sirds un asinsvadu slimību risku, norādīja pētījuma autori.
“Mēs analizējām 13 miljonu stundu gaismas datus gandrīz 89 000 cilvēkiem,” teica Vindreds.
Pētījums balstās uz iepriekšējiem pētījumiem, kuros tika konstatētas līdzīgas saistības un pierādīts, ka diennakts ritma traucējumi ir zināms riska faktors sliktai sirds un asinsvadu veselībai.
Diennakts ritmi ir 24 stundu cikli “praktiski katrā mūsu ķermeņa šūnā un audos, tostarp mūsu sirds un asinsvadu sistēmā,” sacīja Vindreds. Šis iekšējais pulkstenis kontrolē jūsu miega un nomoda ciklus, uztverot gaismu kā signālu būt nomodā un tumsu - kā signālu aizmigt.

Gaismas iespējamā ietekme uz sirds veselību
Pētījuma dalībnieki, kuru vidējais vecums ir aptuveni 62 gadi, no 2013. līdz 2022. gadam savas ikdienas dzīves laikā nedēļu valkāja gaismas izsekotājus un pēc tam vidēji deviņus gadus tika uzraudzīti attiecībā uz noteiktiem veselības rādītājiem - tas ir viens no faktoriem, kas padarīja "pētījumu unikālu un ļoti inovatīvu". Cilvēki, kuriem jau pirms izsekošanas perioda bija sirds un asinsvadu problēmas, tika izslēgti no pētījuma.
Tiem, kas bija pakļauti spilgtākajai gaismai, bija par 47% lielāks sirdslēkmes risks un par 32% lielāks sirds priekškambaru fibrilācijas attīstības risks - neregulāra, trīcoša vai bieži vien paātrināta sirdsdarbība, ko izraisa sirds augšējo kameru, priekškambaru, nesinhronitāte ar apakšējām kamerām, sirds kambariem.
Sievietēm bija lielāka iespēja saslimt ar sirds mazspēju un koronāro artēriju slimību, savukārt jaunākiem cilvēkiem bija biežāk sastopama sirds mazspēja un fibrilācija.