Visticamāk, patērējam pārāk daudz olbaltumvielu, šīs labvēlīgās uzturvielas, un tas kaitē mūsu viduklim. Bet... ir jāēd olbaltumvielas, kad zaudē svaru?
Tauki, ogļhidrāti un olbaltumvielas. Droši vien jau esat dzirdējuši par šīm trim makroelementiem. Bet kura no tām ir patiesi svarīga uzturam? Atbilde: visas. Kopā tās ir būtiskas ķermeņa uzturēšanai; tās dod enerģiju un nodrošina visu šūnu pareizu darbību, raksta Techinsider.
Tomēr šķiet, ka olbaltumvielas ir svarīgākas par citām un ka pastāvīgi saņemam tās pārāk maz, lai gan olbaltumvielas ir pārdošanā ļoti daudz. Patiesībā, lai gan daudzi no mums cenšas palielināt ikdienas olbaltumvielu uzņemšanu, lielākā daļa jau ēd pārāk daudz, kas nepieciešams veselīgam uzturam.
Olbaltumvielas ir neticami svarīgas mūsu ķermenim. To uzdevums ir atjaunot šūnas, īpaši pēc fiziskām aktivitātēm.
Pasaules Veselības organizācija iesaka veseliem pieaugušajiem dienā patērēt 0,8 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa svara kilogramu. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kas sver 80 kg, dienā nepieciešami aptuveni 64 grami olbaltumvielu — apmēram divas vistas filejas.
Tomēr maz ticams, ka dienā apēdīsiet tikai divas vistas filejas. Olbaltumvielas nelielā daudzumā var atrast arī tādos pārtikas produktos kā makaroni (apmēram 3 grami uz porciju), piens (8 grami uz tasi) un zirņi (8 grami uz tasi).
Ņemot to vērā, nav pārsteidzoši, ka vīrieši un sievietes dienā patērē vidēji 81 gramu olbaltumvielu. Lielākajai daļai cilvēku tas ir vismaz par 20% vairāk nekā ieteicamā dienas deva.
Tomēr ir vērts piebilst, ka dažām grupām ir nepieciešams vairāk olbaltumvielu nekā citām. Piemēram, pacientiem ar nepietiekamu svaru ieteicams patērēt 1,2-1,5 gramus uz katru ķermeņa masas kilogramu dienā. Līdzīgi arī cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir jāpalielina uzņemto olbaltumvielu daudzums līdz 1,2-2 gramiem uz ķermeņa masas kilogramu dienā, lai uzturētu svarīgo muskuļu masu.
Bet ko darīt, ja regulāri vingrojat vai pat esat profesionāls sportists? Vai ir noteikti pārliecinoši iemesli lietot uztura bagātinātājus? Droši vien nē. Lai gan sportistiem bieži ieteicams ievērot diētu ar augstu olbaltumvielu saturu, tas bieži vien nozīmē vienkārši ēst vairāk pārtikas produktu kopumā, ne tikai olbaltumvielu dzērienus.
Tātad, ja vien neesat vecāks par 65 gadiem vai nav īpašu apstākļu, visticamāk, uzņemat vairāk nekā vajadzētu. Problēma nav olbaltumvielu deficīts, bet gan pārmērīgums.
Ir maz pierādījumu, ka pārmērīgs olbaltumvielu daudzums faktiski var radīt nopietnas problēmas. Tomēr olbaltumvielu daudzuma palielināšana uzturā ir saistīta ar nopietnām problēmām, īpaši, ja ir aktīvs dzīvesveids. Sportistiem galvenais risks, kas saistīts ar olbaltumvielu uzņemšanas palielināšanu, ir tas, ka tas noved pie citu makroelementu samazināšanās. Ja tas notiek uz ogļhidrātu rēķina, tas var būt neproduktīvi intensīvu treniņu laikā.
Visiem pārējiem pārāk daudz olbaltumvielu lietošana ir saistīta ar svara pieaugumu, jo olbaltumvielas joprojām satur kalorijas. Un jebkurš liekais olbaltumvielu daudzums, ko neizmantojat, vienkārši tiek uzkrāts kā tauki.
Aptaukošanās var būt mazākā no problēmām atkarībā no tā, kā iegūstat olbaltumvielas. Lai gan nav skaidras saiknes starp kopējo olbaltumvielu uzņemšanu un mirstības risku, lielāks dzīvnieku olbaltumvielu patēriņš ir saistīts ar lielāku mirstības risku.
Tas galvenokārt ir saistīts ar piesātinātajiem taukiem un holesterīnu, kas atrodami dzīvnieku šūnās (un līdz ar to arī gaļā). Tomēr augos ir vairāk nepiesātināto tauku, šķiedrvielu un labvēlīgu fitoķīmisko vielu, piemēram, flavonoīdu.
Jebkurā gadījumā, lai gan mārketinga nozare vēlas, lai jūs ticētu, ka ir nopietns olbaltumvielu deficīts, visticamāk, nav par ko uztraukties.
