Nevajadzīgu medikamentu lietošana, nekontrolēts stress un nedošanās pensijā ir ieradumi, kas saīsina ilgu un veselīgu dzīvi. Ilga un veselīga dzīve ir populārs mērķis, taču to nav viegli sasniegt. Lai gan zināmi nekontrolējami faktori (piemēram, ģenētika) spēlē lomu, ārsti apgalvo, ka ikdienas ieradumi var arī traucēt veselīgu novecošanu un ilgu mūžu, ziņo "HuffPost".
Preventīvās aprūpes, tostarp tādu lietu kā mamogrāfijas, kolonoskopijas un vakcinācijas, izlaišana ilgtermiņā nenāk par labu jūsu veselībai, norāda Dr. Hītera Vitsone.
"Mēs zinām, ka socializēšanās palīdz jūsu smadzenēm un ilgmūžībai," sacīja Dr. Lī Lindkvista. Jo vairāk laika pavadāt, mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas jums sagādā prieku vai laimi, jo vairāk tas var dot labumu jūsu dzīvei. Novecojot mūsu sociālie loki mēdz sarukt, kas nozīmē, ka ir svarīgi turpināt iziet sabiedrībā un satikt jaunus cilvēkus, ja vēlaties skaisti novecot, sacīja Lindkvista.
“Mēs bieži redzam, ka cilvēki lieto medikamentus, ko viņi sāka lietot 40 un 50 gadu vecumā, bet 70 un 80 gadu vecumā viņiem, iespējams, vairs nav nepieciešami. Un daži no šiem medikamentiem nav piemēroti vecāka gadagājuma cilvēkiem,” sacīja Lindkvista. Piemēram, daži prettrauksmes medikamenti var veicināt atmiņas zudumu, un daži recepšu miega līdzekļi var palielināt kritienu risku, norāda "Harvard Health Publishing".
Nevingrošana
“Vingrošana ir ļoti svarīga, un nevingrošana vai nepietiekama aktivitāte katru dienu noteikti kaitēs jūsu ilgmūžībai,” sacīja Lindkvista. Ja meklējat sākumpunktu, jums vajadzētu censties veikt vismaz 150 minūtes vai 75 minūtes intensīvu vingrinājumu nedēļā, norāda Amerikas Sirds asociācija.
Cigarešu smēķēšana ir saistīta ar plaušu vēzi, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, sirds slimībām, insultu un citām slimībām. Taču tā ir ļoti atkarību izraisoša, tāpēc to ir grūti atmest.
Vēl viens veids, kā palielināt savas izredzes dzīvot veselīgu mūžu, saka Vitsone. Viņa norāda, ka “Vidusjūras diēta, kas bagāta ar zivīm… un bagāta ar veseliem augļiem, dārzeņiem un graudiem, ar nepārstrādātu pārtikas produktu piedevu, iespējams, ir labākā izvēle lielākajai daļai cilvēku”.
“Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka miega trūkumam ir ilgtermiņa sekas,” sacīja Vitsone. Tās ietver lielāku demences un sirds slimību risku, kā arī augstāku ikdienas stresa līmeni un vispārēju garastāvokļa pasliktināšanos. Pieaugušajiem katru nakti nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas miega. Ja jums ir tik lielas grūtības aizmigt, ieteicams samazināt kofeīna un alkohola lietošanu un katru dienu ievērot vienu un to pašu gulētiešanas un pamošanās laiku.
“Vienkārši atcerieties, ka mums kā cilvēkiem ir ļoti fiziska stresa reakcija uz lietām, kas mums nerada fiziskus draudus,” saka Vitsone. “Tas samazina mūsu imūnsistēmas spēju cīnīties pret īstiem patogēniem un lietām, kas ir mūsu īstie stresa izraisītāji.” Stress ietekmē arī mūsu vielmaiņu, miegu, asinsspiedienu un citas lietas. Ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai mazinātu stresu, vai tas nozīmē runāt ar garīgās veselības speciālistu (ja iespējams) vai izslēgt no dzīves lietas, kas rada problēmas.
Lindkvista šo laika periodu sauc par “dzīves ceturto ceturksni, jo tieši tad jums būs vairāk veselības problēmu”. Viņa piebilda, ka cilvēkiem 70, 80 un 90 gadu vecumā ir lielāka iespēja, ka būs nepieciešama hospitalizācija un viņi piedzīvos atmiņas pasliktināšanos. Papildus testamenta sastādīšanai jums vajadzētu sākt domāt par saviem plāniem pēdējiem 10 līdz 20 dzīves gadiem, skaidroja Lindkvista. Vai plānojat pārcelties pie ģimenes? Vai jums būs aprūpe mājās? Vai pārcelsieties uz pansionātu? Vai dzīvojat netālu no slimnīcas?
“Viena no skumjākajām lietām, ko es kā geriatre redzu, ir tā, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo ilgāk par saviem ietaupījumiem,” atzīmē Vitsone. Daudzi no Vitsones 90 gadus vecajiem pacientiem stāsta, ka nekad nedomāja, ka dzīvos tik ilgi, un negaidīja, ka viņiem būs jāuztur sevi vēl 30 gadus pēc aiziešanas pensijā.
