Izrādās, ka noteikta veida mūzika var ietekmēt cilvēka smadzeņu darbību, padarot tās spēcīgākas, raksta “YourTango”.
Zinātnieki pētīja, kā cilvēki reaģē uz nostalģisku mūziku, kas viņus atgriež atmiņās no pagātnes un saņēma ļoti negaidītus rezultātus.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Human Brain Mapping”, 29 jauni pieaugušie vecumā no 18 līdz 35 gadiem un 28 vecāki pieaugušie vecumā no 60 gadiem, klausoties nostalģisku mūziku, veica virkni MRI testu. Pētnieki lūdza katram dalībniekam izvēlēties sešas dziesmas, kas viņos personīgi radīja nostalģisku sajūtu.
Pēc tam viņi identificēja kontroldziesmu grupu - dažas no tām bija "pazīstamas", bet dažas ne -, kurām bija līdzīgas muzikālās īpašības, tāpēc dalībnieku smadzeņu darbību varēja salīdzināt, klausoties nostalģiskas dziesmas, pazīstamas dziesmas, kas nav nostaļģiskas, un nepazīstamas dziesmas. Tas nodrošināja, ka smadzeņu darbības atšķirības var izskaidrot ar nostalģiju, nevis tikai ar muzikālām īpašībām vai pazīstamību.
Rezultāti parādīja, ka atšķirībā no kontroles dziesmām nostalģiskās dziesmas dalībnieku smadzenēs izraisīja diezgan lielu aktivitāti.
"Mūzikas izraisītā nostalģija ir saistīta ar ļoti atšķirīgu smadzeņu modeli indivīdiem un visā dzīves laikā. Šis modelis ietver smadzeņu daļas, kas palīdz mums apstrādāt informāciju par mūsu pašu dzīvesstāstiem un reaģēt uz lietām, kas mums sagādā prieku," skaidroja vadošā autore Sāra Henesija.
Izrādījās, ka vecāki un jaunāki cilvēki atšķirīgi reaģēja uz nostalģiskas mūzikas klausīšanos.
"Vecāki pieaugušie ne tikai ziņoja, ka viņi kopumā piedzīvojuši vairāk pozitīvu emociju, klausoties mūziku, bet arī uzrādīja spēcīgāku smadzeņu reakciju uz nostalģiskām dziesmām nekā jaunāki pieaugušie," sacīja pētījuma autors Ēriks V. Dolans.
Pētnieki ierosināja, ka viņu atklājumi par gados vecākiem cilvēkiem pētījumā nozīmēja, ka viņi varētu būt vairāk pakļauti autobiogrāfisku atmiņu iegūšanai. Šī informācija padara mūziku par ļoti daudzsološu terapiju pacientiem ar Alcheimera slimību.
