“Jūsu ķermeņa reakcija uz stresu var izraisīt vairākas fizioloģiskas izmaiņas, kas var ietekmēt imūnsistēmu. Kad jūtat stresu, ķermenī notiek vairākas izmaiņas, lai palīdzētu izdzīvot un pārvarēt uztvertos draudus un šķēršļus. Taču ķermenim ir arī imūnā atbilde stresa reakcijas laikā. Precīzās sekas ir atkarīgas no stresa izraisītāja un tā, cik ilgi esat pakļauts iedarbībai. Tas var veicināt dažādu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tāpēc ir jāpievērš pastiprināta uzmanība stresa faktoriem,” raksta healthline.com.
Kad stress rodas pirmo reizi, ķermenis sāk akūtu stresa fāzi, ko dažreiz sauc par “trauksmes” fāzi. Šajā posmā specializētās imūnās šūnas tiek transportētas caur asinsriti un ķermeņa zonās. Ja stress turpinās pārāk ilgi, kļūstot ilgstošam vai hroniskam, imūnsistēma pasliktinās.
Laika gaitā ķermenim ir jāatrod veidi, kā novērst pastāvīgos iekaisuma procesus, ko izraisa nerimstošs stress. Kad stresa faktori nepazūd, ķermenis var nonākt pro-iekaisuma un pretiekaisuma procesu ciklā, kas var dot ieguldījumu simptomu grupai, tostarp nogurumam un kognitīviem traucējumiem. Galu galā ilgstoša stresa iedarbība var vājināt vispārējo imunitāti.
Lasi arī: Jogas elpošanas izmantošana, lai mazinātu stresu
paaugstināts infekciju biežums;
Ir daudz dažādu veidu, kā pārvaldīt stresu gan šobrīd, gan ilgtermiņā. Ir pareizi izmēģināt dažādas iespējas, līdz atrodat vienu vai vairākas, kas atbilst dzīvesveidam un vēlmēm.
Fiziskie vingrinājumi var palīdzēt mazināt stresu īstermiņā un arī ilgtermiņā. Vingrinājumi, kas var palīdzēt pārvaldīt stresu, ietver skriešanu, jogu, us peldēšana, riteņbraukšanu, kā arī dažādus spēka treniņus.
Arī meditācija var būt noderīga stresa mazināšanai, padarot to par spēcīgu līdzekli, ko apsvērt par iespējamu ikdienas rutīnā.
Tāpat nebaidies lūgt un meklēt speciālista palīdzību. Ārsti palīdzēs tikt galā ar pašreizējo veselības stāvokli.
