Zinātnieki no Ņūkāslas universitātes atklājuši, ka hroniska un jauna trauksme palielina demences attīstības risku attiecīgi 2,8 un 3,2 reizes. Kad emocionālais fons ir izlīdzināts, kognitīvo spēju samazināšanās iespējamība gluži pretēji samazinās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of the American Geriatrics Society (JAGS).
Pētījumā piedalījās 2132 veseli cilvēki vecumā no 55 līdz 85 gadiem. Zinātnieki apkopoja informāciju par subjektu garīgo veselību un novērtēja trauksmes līmeni katrā no viņiem. Pēc tam zinātnieki sāka uzraudzīt brīvprātīgos, periodiski (no vienas līdz trīs reizēm visā pētījuma laikā) atjauninot informāciju par trauksmes smagumu un ilgumu.
Rezultāti parādīja, ka dalībniekiem ar hronisku un jaunu trauksmi bija attiecīgi 2,8 un 3,2 reizes palielināts demences attīstības risks.
Trauksmei bija vispostošākā ietekme uz smadzeņu veselību cilvēkiem, kas jaunāki par 70 gadiem.
Zinātnieki arī atklāja, ka, ja tika sasniegts emocionālais līdzsvars, uzmanības un atmiņas pasliktināšanās iespēja joprojām ir samazināta.
Demence ir vispārīgs termins, kas apzīmē atmiņas un citu spēju zudumu. Demence nav viena slimība. Tas ir vispārējs termins, lai aprakstītu simptomu kopumu, kas var rasties, ja cilvēks dzīvo ar dažādām slimībām, tostarp Alcheimera slimību.
Slimības, kas grupētas zem vispārīgā termina "demence", izraisa patoloģiskas smadzeņu izmaiņas. Demences simptomi izraisa domāšanas prasmju, kas pazīstamas arī kā kognitīvās spējas, samazināšanos, kas ir pietiekami smaga, lai pasliktinātu ikdienas dzīvi un neatkarīgu darbību. Tie ietekmē arī uzvedību, jūtas un attiecības.
Alcheimera slimība ir 60-80% gadījumu. Asinsvadu demence, kas rodas mikroskopiskas asiņošanas un asinsvadu aizsprostošanās dēļ smadzenēs, ir otrs izplatītākais demences cēlonis. Tiem, kuriem vienlaikus rodas vairāku veidu demences izmaiņas smadzenēs, ir jaukta demence. Ir daudzi citi apstākļi, kas var izraisīt kognitīvo traucējumu simptomus, bet tie nav demence, tostarp daži, kas ir atgriezeniski, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi un vitamīnu deficīts, www.alz.org.
Demenci bieži nepareizi dēvē par "senilitāti" vai "senilu demenci", kas atspoguļo iepriekš plaši izplatīto, bet nepareizo uzskatu, ka nopietna garīga lejupslīde ir normāla novecošanas sastāvdaļa.
Demences pazīmes var būt ļoti dažādas. Piemēram, problēmas ar:
Demences simptomi ir progresējoši, kas nozīmē, ka kognitīvo traucējumu pazīmes sākas lēnām un laika gaitā pakāpeniski pasliktinās, izraisot demenci. Ja jums vai kādam, ko pazīstat, ir atmiņas grūtības vai citas izmaiņas domāšanas prasmēs, neignorējiet tās.
Apmeklējiet ārstu, lai noteiktu cēloni. Profesionāls novērtējums var atklāt ārstējamu stāvokli. Un pat tad, ja simptomi liecina par demenci, agrīna diagnostika ļauj cilvēkam gūt maksimālu labumu no pieejamajām ārstēšanas metodēm un sniedz iespēju brīvprātīgi piedalīties klīniskajos pētījumos. Tas arī dod laiku nākotnes plānošanai.
Demenci izraisa dažādas slimības, kas izraisa smadzeņu šūnu bojājumus. Šis bojājums traucē smadzeņu šūnu spēju sazināties savā starpā. Ja smadzeņu šūnas nevar normāli sazināties, var tikt ietekmēta domāšana, uzvedība un jūtas.
Smadzenēs ir daudz atšķirīgu reģionu, no kuriem katrs ir atbildīgs par dažādām funkcijām (piemēram, atmiņu, spriedumu un kustību). Ja šūnas noteiktā reģionā ir bojātas, šis reģions nevar normāli veikt savas funkcijas.
Izpratne par Alcheimera slimību un demenci iezīmē atšķirību starp Alcheimera slimību un demenci, simptomiem, stadijām, riska faktoriem un daudz ko citu.
Dažādi demences veidi ir saistīti ar noteiktiem smadzeņu šūnu bojājumu veidiem noteiktos smadzeņu reģionos. Piemēram, Alcheimera slimības gadījumā augsts noteiktu proteīnu līmenis smadzeņu šūnās un ārpus tām apgrūtina smadzeņu šūnu veselību un saziņu savā starpā.
Smadzeņu reģions, ko sauc par hipokampu, ir smadzeņu mācīšanās un atmiņas centrs, un smadzeņu šūnas šajā reģionā bieži tiek bojātas pirmās. Tāpēc atmiņas zudums bieži ir viens no agrākajiem Alcheimera slimības simptomiem.
Lai gan lielākā daļa smadzeņu izmaiņu, kas izraisa demenci, ir pastāvīgas un laika gaitā pasliktinās, domāšanas un atmiņas problēmas, ko izraisa šādi stāvokļi, var uzlaboties, ja stāvoklis tiek ārstēts vai novērsts:
Nav neviena testa, lai noteiktu, vai kādam ir demence. Ārsti diagnosticē Alcheimera slimību un citus demences veidus, pamatojoties uz rūpīgu slimības vēsturi, fizisko izmeklēšanu, laboratorijas testiem un raksturīgajām domāšanas, ikdienas funkciju un uzvedības izmaiņām, kas saistītas ar katru veidu.
Ārsti var ar augstu varbūtības līmeni noteikt, ka cilvēkam ir demence. Bet ir grūtāk noteikt precīzu demences veidu, jo dažādu demences simptomi un smadzeņu izmaiņas var pārklāties. Dažos gadījumos ārsts var diagnosticēt demenci un nenorādīt veidu. Ja tas notiek, var būt nepieciešams apmeklēt speciālistu, piemēram, neirologu, psihiatru, psihologu vai geriatru.
