Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace, kas specializējas psihiskajā veselībā, uzsver: “Sāpes nav norma. Neignorē tās, rīkojies!” Cik daudzi no mums ikdienā par to aizdomājas? Vai tomēr muguras sāpes ir kļuvušas par neatņemamu rutīnas sastāvdaļu? Toties tā nevajadzētu būt. Lasi tālāk un uzzini, kā parūpēties par muguru.
Madara stāsta, ja telpā ir sanākuši trīspadsmit cilvēki, tad viens no tiem šajā brīdī piedzīvo muguras sāpes. Tā rāda 2020.gada statistikas dati, kad pasaulē kopumā no sāpēm muguras lejasdaļā cieta 619 miljoni cilvēku.
Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam muguras sāpju gadījumu skaits palielināsies par 36,4%.
Muguras sāpes apgrūtina pārvietošanos un var ietekmēt dzīves kvalitāti un garīgo labklājību. Tās var ierobežot darba aktivitātes un saikni ar ģimeni un draugiem. Sāpēm muguras lejasdaļā ir vislielākā izplatība pasaulē starp muskuļu un skeleta slimībām, un tās ir galvenais invaliditātes cēlonis visā pasaulē.
Taču reizē tas ir stāvoklis, kad lielākais cilvēku skaits var gūt labumu no rehabilitācijas. Tāpēc ir svarīgi lauzt mītus, kas saistās ar muguras sāpēm un sāpēm kopumā un meklēt, kā mainīt šo statistiku.
1.Manām muguras sāpēm ir nepieciešams daudz atpūtas.
Jā, īslaicīgs miers var būt nepieciešams, tomēr ieteicams palikt aktīvam. Iespējams samazināt aktivitātes, bet neizslēgt tās pavisam. Ja neesi aktīvs, tavs ķermenis ātri zaudē savas spējas, tāpēc rodas vēl lielākas sāpes, kad sākat kustēties. Ierobežo fiziskās aktivitātes intensīvu akūtu sāpju gadījumā, tajā pašā laikā, cik vien iespējams, veic ierastās ikdienas darbības.
2.Man ir jāsadzīvo ar sāpēm.
Daudzi uzskata, ka sāpes ir kas tāds, ar ko viņiem jāsadzīvo. Pat, ja sāpes samazinās, lietojot pretsāpju medikamentus, sazinies ar savu ārstu, ja tās ir smagas, ilgst vairāk nekā vienu vai divas nedēļas vai apgrūtina ikdienas darbību veikšanu. Sāpes nav norma. Neignorē tās, rīkojies!
3.Sāpes ir daļa no novecošanas.
Hroniskas sāpes nav kā sirmi mati vai krunciņas. Jā, iespējams, nejutīsies kā jaunībā. Bet, ja tev ir sāpes katru dienu, konsultējies ar savu ārstu, lai kopīgi atrastu veidu, kā atvieglot sāpes. Nevienā vecumā nav jāsamierinās ar sliktu pašsajūtu.
4.Uzmanības novēršana no sāpēm ir tikai pārvarēšanas stratēģija.
Es labprātāk atrisinātu patieso problēmu. Uzmanības tehnikas nav tikai pārvarēšanas stratēģija. Tās maina ar sāpēm saistīto nervu aktivitātes apjomu galvas un muguras smadzenēs. Un tas, kā mēs katru dienu lietojam mūsu uzmanības sistēmu var izraisīt ilgstošas sāpju hiperjutīguma izmaiņas.
5.Pastāvīgas sāpes nozīmē, ka ķermenis nav sadzijis.
Lielākā daļa mūsu audu dziedināšanas notiek 3-6 mēnešu laikā. Lai gan daudzi no mums nebūtu pārsteigti, ja piedzīvotu sāpes jaunas traumas vai slimības dēļ, daudzi cilvēki piedzīvo sāpes ilgi pēc ķermeņa sadzīšanas. Tas notiek tāpēc, ka mūsu ķermeņa dabiskā trauksmes sistēma (nervu sistēma) uzskata, ka ķermenis joprojām ir apdraudēts un tāpēc turpina radīt sāpes, lai brīdinātu mūs aizsargāt sevi.
Ja esi starp cilvēkiem, kurš par savām sāpēm domā līdzīgi un tāpēc tās pacieš, ņem vērā šos faktus un sāc rīkoties savas veselības un pašsajūtas labā. Tu neesi tavas sāpes!
1.Tava attieksme ietekmē sāpes.
Neignorē sāpes un tajā pašā laikā mēģini pie šīs sajūtas nekavēties pārāk ilgi, tas var pasliktināt pašsajūtu. Tā vietā sāc vai turpini meklēt risinājumus. Ja sāpes rada tevī spēcīgas emocijas, piemēram, dusmas, nomāktību, satraukumu, parunā ar speciālistu par to.
2.Tavas sāpes ir smadzenēs, nav tavā galvā.
Ja medicīniskās pārbaudēs biloģisku bojājumu nav, tad tavas sāpes ir smadzenēs. Tā kā sāpju sajūtas tiek apstrādātas smadzenēs, sāpju līmeni ļoti pozitīvi var ietekmēt pieejas, kuras māca par sāpēm domāt citādāk un izslēgt sāpju trauksmi. Pētījumi pierāda, ka hronisku sāpju gadījumā efektīva ir kognitīvi biheiviorālā terapija, fiziskās aktivitātes un uz apzinātību balstītas programmas.
3.Kur uzmanība, tur ir arī enerģija.
Tāpēc ieteicams mainīt ārstēšanas mērķi. “Sāpju mazināšana” aizstāt ar “dzīves kvalitātes uzlabošana”. Fokusa maiņa mazinās nervu jutīgumu sāpju sistēmā. Mērķa maiņa nenozīmē sāpju ignorēšanu. Gluži otrādi - tas uzlabo spēju sāpes pārvarēt. Ja mans mērķis ir dzīvot bez sāpēm, tad smadzenes veltīs papildus uzmanību sāpēm, līdz ar to vairāk aktivizējot ar sāpēm saistīto nervu signālu aktivitāti. Taču, mainot fokusu, sāpju sistēma kļūs mazāk jūtīga. Padomā, kāds tagad varētu būt tavs jaunais mērķis!
Hronisku muguras sāpju gadījumā Pasaules Veselības organizācija norāda uz nepieciešamību:
Tāpat rūpējies par miega higiēnu. Nepietiekamam miegam ir nozīmīga loma hronisku sāpju attīstībā.
Pētījumi rāda, ka 50% cilvēku, kas cieš no bezmiega, iegūst hroniskas sāpes. Un pretēji, cilvēki, kas uzlabo miega kvalitāti, izjūt mazāk sāpju.
Pastāv saistība: dienas laikā izjustās sāpes ietekmē nakts miega kvalitāti, savukārt sliktas kvalitātes miegs palielina sāpju līmeni nākošajā dienā. Tādejādi veidojas apburtais loks - hroniskas sāpes neļauj pacientam gulēt un sportot, savukārt miega traucējumi un nepietiekama fiziskā aktivitāte paaugstina hronisku sāpju risku.
Izglītots cilvēks var pieņemt izsvērtus lēmumus savas veselības labā. Apkārt klīstošā informācija vai vienkārši iekšējā sajūta par to, kā ārstēties un kas tev ir vajadzīgs, dažreiz izrādās nepatiesa, tāpēc uzlabojumi veselībā nav pamanāmi. Tagad mīti ir lauzti un tu esi zinošs, kā rīkoties sāpju gadījumā.
Esi atbildīgs!
Pirmo rakstu "Ko man stāsta sāpes, skaidro fizioterapeite Madara Sirmace", lasi šeit.
