Mūsu Visums šķiet stabils un nemainīgs, taču kvantu fizika pieļauj, ka kosmiskais tukšums patiesībā atrodas tikai mānīgā līdzsvara stāvoklī. Ja tas kādā brīdī pārietu zemākā enerģijas līmenī, ar gaismas ātrumu izplestos "jaunā vakuuma" burbulis, kas acumirklī pārveidotu pašus dabas likumus. Fiziķi skaidro, cik reāls ir šāds scenārijs un kā to cenšas pārbaudīt.
Kosmiskais tukšums, iespējams, nav Visuma zemākais enerģijas stāvoklis; fiziķi pieļauj, ka telpa varētu pāriet citā stāvoklī ar vēl zemāku enerģijas līmeni. Kā norāda izdevums “New Scientist”, ja šāda pāreja ir iespējama, tā varētu fundamentāli mainīt fizikas likumus un iznīcināt visu Visumā.
Zinātnieki šo procesu skaidro, izmantojot piemēru ar olu, kas atrodas dziļā bļodā. Tā atrodas stabilā stāvoklī, lai gan teorētiski varētu atrasties vēl zemāk — uz grīdas. Lai tur nokļūtu, olai būtu jāpārvar bļodas mala.
Fizikā šo stāvokli dēvē par "viltus vakuumu": tas šķiet stabils, taču teorētiski varētu pāriet stāvoklī ar zemāku enerģijas līmeni, ko sauc par "īsto vakuumu".
Visuma pāreju uz zemāku enerģijas līmeni sauc par vakuuma sabrukumu.
Tas varētu notikt kvantu tunelēšanas dēļ — parādības, kurā daļiņa šķērso enerģijas barjeru, nesaņemot nekādu papildu enerģiju.
Tā rezultātā kosmosā varētu izveidoties niecīgs "jaunā vakuuma" burbulis, kurā matērijas un telpas īpašības būtu pilnīgi atšķirīgas no tām, kādas tās ir mūsu Visumā.
Tas, kas notiktu tālāk, būtu atkarīgs no šā veidojuma iekšējām īpašībām.
Ja burbuļa virsmas spraigums būtu pārāk liels, bet enerģijas starpība — pārāk maza, tas nekavējoties sabruktu un izzustu bez jebkādām sekām.
Tomēr, ja tam būtu pietiekami daudz enerģijas, mikroskopiskais burbulis sāktu strauji izplesties visos virzienos ar gaismas ātrumu, aprijot matēriju un iznīcinot ikvienu kvantu lauku savā ceļā.
Saskaņā ar datorsimulācijām realitāte šāda veidojuma iekšpusē pilnībā sabruktu, un telpa tādā izpratnē, kādā mēs to pazīstam, pārstātu eksistēt.
Visbiedējošākais ir tas, ka šis burbulis izplestos ar gaismas ātrumu. Tas nozīmē, ka mēs pat nepaspētu pamanīt tuvojošos katastrofu vai sajust bailes — iznīcība iestātos acumirklī.
Šo teoriju nav iespējams tieši pārbaudīt laboratorijā, tāpēc fiziķi cenšas novērtēt Visuma stabilitāti, veicot precīzus mērījumus un aprēķinus. Konkrētāk, viņi pēta Higsa bozona masu un citas fundamentālas matērijas īpašības.
Pieejamie dati liecina, ka mūsu Visums, iespējams, atrodas nestabilā stāvoklī, taču mērījumu nenoteiktība pagaidām neļauj zinātniekiem nonākt pie viennozīmīga secinājuma.
Vēl viens pētniecības virziens ir saistīts ar iespējamu pēdu meklēšanu pēc sīkiem "jauna vakuuma" burbuļiem, kas teorētiski varētu rasties melno caurumu sadursmju laikā. Saskaņā ar vienu no hipotēzēm šādi burbuļi varētu iekļūt melnajos caurumos, pirms tie paspēj izplesties.
Nākotnē zinātnieki cer atrast netiešus pierādījumus šim procesam — jo īpaši pētot starojumu, kas saistīts ar primordiālo melno caurumu iztvaikošanu.
Vienlaikus fiziķi uzsver, ka nav pamata uztraukties par šo hipotētisko scenāriju — pat ja tas vispār ir iespējams, cilvēcei nebūtu nekādu iespēju to ietekmēt.
Lasi arī: