Šokējošs atklājums: Visums nav simetrisks

Viena no mūsdienu kosmoloģijas galvenajām teorijām varētu izrādīties kļūdaina. Jauni pētījumi liecina, ka Visums, iespējams, neizplešas vienmērīgi visos virzienos, kā zinātnieki ir uzskatījuši gadu desmitiem, liecina pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society".

Zinātnieki paskaidroja, ka Ia tipa supernovas tradicionāli ir izmantotas, lai mērītu kosmiskās izplešanās ātrumu. Tās rodas bināro zvaigžņu sistēmās ar baltajiem punduriem, kas vai nu uzkrāj matēriju no pavadoņzvaigznes, līdz sasniedz kritisko masu, vai saplūst ar citu balto punduri.

Pateicoties šo sprādzienu paredzamajam spilgtumam, astronomi aprēķina attālumu līdz tiem un, izmantojot sarkanās nobīdes koeficientu, to atkāpšanās ātrumu.

Pētnieki analizēja Pantheon+ supernovu katalogu un piemēroja korekciju priekšteču zvaigžņu vecumam, ko izstrādājuši “Jonsei” universitātes astronomi.

Izrādījās, ka supernovu standarta spilgtums ir atkarīgs no zvaigžņu sistēmas vecuma:

• Pēc korekcijas jaunāku priekšteču supernovas bija sistemātiski blāvākas nekā tās, kas rodas no vecākām zvaigznēm;
• Tā kā attālākas supernovas rodas no jaunākām zvaigznēm, tās izskatās blāvākas, nekā patiesībā ir;
• Šī pārmērīgā blāvošana rada viltus papildu attāluma efektu, atdarinot paātrinātu Visuma izplešanos.

Rezultātā novērotais paātrinājums izrādījās anizotropisks — tā intensitāte mainās atkarībā no novērošanas virziena.

Standarta modeļa krīze

Pētnieki atklāja anomālu modeli: efekts, kas iepriekš tika piedēvēts Visuma paātrinātajai izplešanās, ir spēcīgākais Piena Ceļa kustības virzienā un pakāpeniski vājinās, palielinoties attālumam.

Ja tas tiks apstiprināts, tas nozīmēs, ka viens no mūsdienu kosmoloģijas centrālajiem pīlāriem varētu būt nepareizs.

Pēc autoru domām, Visums turpina izplesties, bet tas nepaātrinās, kā tika uzskatīts gadu desmitiem. Gluži pretēji, šīs izplešanās ātrums varētu pakāpeniski samazināties.

Ja atklājumi tiks apstiprināti, tie apšaubīs vienu no galvenajiem modeļiem, ko astronomi gadu desmitiem ir izmantojuši, lai izskaidrotu Visuma evolūciju.

Turklāt jaunais darbs varētu palīdzēt atrisināt tā saukto "Habla spriegumu" — ilgstošu problēmu, kurā dažādas izplešanās ātruma mērīšanas metodes dod pretrunīgus rezultātus.

Pēc autoru domām, iegūtie dati neapstiprina, ka Visums vienmērīgi izplešas visos virzienos, tomēr tieši uz šo pieņēmumu balstās mūsdienu kosmoloģiskie modeļi.