Otavas Universitātes pētnieki ir prezentējuši jaunu kosmoloģisko modeli, saskaņā ar kuru Visuma vecums ir 26,7 miljardi gadu. Kā norādīts zinātniskajā pētījumā, kas publicēts žurnālā „Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”, šī teorija neprasa tumšās matērijas vai tumšās enerģijas esamību.
Jauns modelis bez tumšās matērijas: ko piedāvā zinātnieki?
Gadu desmitiem zinātnieki ir meklējuši pierādījumus tumšās matērijas un tumšās enerģijas esamībai, taču neviena no tām nav tieši konstatēta.
Arī standarta kosmoloģiskais modelis, kas pazīstams kā „ΛCDM”, tiek arvien vairāk apšaubīts, ņemot vērā to, ka agrīnajā Visumā ir atklātas ārkārtīgi masīvas galaktikas.
Otavas Universitātes pētnieku komanda, kuras sastāvā ir Radžendra Gupta un Nikolaoss Samars, pārbaudīja alternatīvu koncepciju, ko dēvē par „CCC+TL” („covarying coupling constants plus tired light” — mainīgas mijiedarbības konstantes un „nogurušās gaismas” teorija).
Tā vietā, lai pieņemtu neredzamu komponentu esamību, modelis piedāvā skaidrojumu, ka parādības, kas parasti tiek piedēvētas
tumšajai matērijai un enerģijai, patiesībā izriet no fundamentālo konstanšu — lielumu, kas nosaka spēku un daļiņu mijiedarbību — evolūcijas.
Veiksmīgi testi un atbilstība novērojumiem
Pētījuma autori modificēja Einšteina un Frīdmana vienādojumus, izstrādājot jaunus matemātiskos rīkus teorijas pārbaudei.
Rezultāti uzrādīja augstu atbilstību svarīgākajiem astronomiskajiem datiem.
Kā tieši?
Prognozes par ūdeņraža, hēlija un citu vieglo elementu daudzumu, kas radušies pēc Lielā sprādziena, sakrita ar standarta modeļa prognozēm.
Dati no
kosmiskajiem hronometriem apstiprināja aprēķinus par Visuma izplešanās ātrumu.
Analizējot „SPARC” datubāzē iekļautās 175 galaktikas, tika pierādīts, ka modelis spēj izskaidrot galaktiku rotācijas līknes, neizmantojot tumšo matēriju.
Turklāt „Lodes kopas” („Bullet Cluster”) sadursmes analīze parādīja, ka jaunajā modelī papildu gravitācijas efekts ir saistīts ar pašām galaktikām, nevis ar karsto, rentgenstarojumu izstarojošo gāzi. Zinātnieki uzskata, ka tas ir būtisks pierādījums, kas atbalsta šo koncepciju.
Kāpēc agrīnās galaktikas vairs nav noslēpums?
Jaunā koncepcija atrisina vienu no lielākajām mūsdienu astrofizikas problēmām — milzīgu, nobriedušu galaktiku parādīšanos ārkārtīgi agrīnajos Visuma attīstības posmos. Standarta modelī
Visuma vecums kosmiskās rītausmas laikā tika lēsts aptuveni 300 miljonu gadu apmērā, kas ir pārāk īss laika posms šādu objektu izveidei.
Saskaņā ar „CCC+TL” modeļa aprēķiniem pie tādas pašas sarkanās nobīdes Visuma vecums bija aptuveni 4,6 miljardi gadu. Šis papildu laiks ļāva galaktikām izaugt aptuveni 12 reizes lielākām gan izmēra, gan masas ziņā, nekā to paredzēja standarta teorija.
Nākamais posms šīs teorijas pārbaudē būs programma „GLIMPSE”, kurā tiks izmantots Džeimsa Veba kosmiskais teleskops. Tās ietvaros tiks meklētas galaktikas ar rekordlielu sarkano nobīdi.
Ja šādi objekti tiks atklāti agrīnajā Visuma posmā — laikā, kad saskaņā ar standarta modeli to izveidei nebija pietiekami daudz laika —, tas kalpos par spēcīgu argumentu par labu alternatīvajai teorijai.
Lasi arī: