Septembris bieži tiek dēvēts par otro jauno gadu, jo tā sākumā daudzi cilvēki uzsāk jaunus projektus, mācās vai pat meklē jaunu darbu. Arī darba devēji pēc vasaras aktīvāk sāk meklēt jaunos darbiniekus, tāpēc darba tirgus speciālisti dalās ar to, kam pievērst uzmanību, dodoties uz darba interviju, raksta “tv3.lt”.
Personāla vadības speciālisti uzsver, ka darba meklēšana nav tikai CV nosūtīšana, un norāda, ka vissvarīgākā atlases procesa daļa ir darba intervija, kuras laikā klātienē tiek novērtētas ne tikai kandidāta zināšanas vai pieredze, bet arī spēja sevi prezentēt, pielāgošanās spējas, motivācija un personiskās īpašības.
"Darba devēji novērtē gan konkrētā kandidāta pieredzi, gan to, kā viņa zināšanas, prasmes, personiskās īpašības un motivācija atbilst konkrētajam darbam un organizācijas kopējām vajadzībām. Kandidāta panākumus bieži vien nosaka ne tikai kvalifikācija, bet arī spēja sevi prezentēt," saka Rita Karavaitiene, darba tirgus eksperte ar 25 gadu pieredzi šajā jomā.
Tiem, kas vēlas sev atvieglot darba atrašanu, Indre Girdzijauskiene, “Acme Group” atlases partnere, piedāvā vienkāršu, bet efektīvu stratēģiju - neesiet slinki, lai sagatavotos intervijai.
"Pat amatā, kur īpaša pieredze nav nepieciešama, iniciatīvas izrādīšana uzreiz atstās iespaidu un jūs atšķirs no bieži vien vienveidīgās kandidātu plūsmas."
Karavaitiene piebilst, ka sagatavotības trūkums bieži vien kļūst redzams ļoti ātri, piemēram, ja cilvēks nespēj izskaidrot, kāpēc ir izvēlējies pieteikties darbā konkrētajā uzņēmumā vai amatā.
"Darba intervijās nav retums, ka cilvēki nespēj argumentēt, kāpēc konkrētais amats viņiem šķiet pievilcīgs, kāpēc viņi vēlas tieši šo darbu. Tāpat bieži var sastapties gan ar mehāniskām atbildēm, gan mēģinājumiem visas atbildes izdomāt spontāni," saka eksperte.
Darba sludinājumos darba devēji parasti uzskaita daudzas prasības kandidātiem, un daudzi nesūta savus CV tikai tāpēc, ka neatbilst visām no tām, tomēr eksperti uzsver, ka dažreiz ir vērts kandidēt uz amatu pat tad, ja neatbilstat visām noteiktajām prasībām.
"Pat ja neatbilstat visām prasībām, izvērtējiet, vai jūsu zināšanas un prasmes ir pietiekamas, lai veiktu konkrētā amata galvenos uzdevumus, un vai jūs varētu ātri apgūt trūkstošās kompetences. Ja tā, droši piesakieties," iedrošina I. Girdzijauskiene, un R. Karavaitiene piebilst, ka jauniešiem vai cilvēkiem, kuri vēlas mainīt karjeras virzienu, ir īpaši svarīgi parādīt ne tikai to, ko viņi jau zina, bet arī atklāt savu potenciālu.
"Lielākā daļa uzņēmumu saprot, ka prasmes var iemācīt, bet attieksmi pret darbu ne, tieši tāpēc vēlme mācīties, spēja pielāgoties un kandidāta skaidra izpratne par to, kāpēc viņš ienāk konkrētajā jomā un ko viņš tajā var piedāvāt, bieži vien tiek vērtēta daudz augstāk," saka R. Karavaitiene.
Ekspertes uzsver arī klātienes intervijas nozīmīgumu, piemēram, ķermeņa valoda var pateikt ļoti daudz.
“Cilvēks, kurš neizvairās no acu kontakta, vienmēr šķiet drosmīgāks un atvērtāks. Tomēr es noteikti nevērtēju nervozus kandidātus negatīvi - ja redzu, ka cilvēks ir nervozs, tas ir signāls man viņu nomierināt un iedrošināt,” saka I. Girdzijauskiene.
Pēc viņas teiktā, elementāras cieņas trūkums pret sarunu biedru radīs daudz negatīvāku ietekmi.
“Vāji slēpta rupjība, intervijas kavēšana, iepriekš neinformējot - kādam tas viss var šķist sīkums, taču tas daudz pasaka par cilvēku, viņa raksturu un īpašībām, kas ir svarīgas gan konkrētos amatos, gan visas komandas atmosfērai,” norāda I. Girdzijauskiene.
Vēl viena kļūda ir iztēloties, ka darba intervija ir tikai darba devēja "jautājumu sesija". Darba tirgus eksperti uzsver, ka vienmēr vajadzētu painteresēties par konkrētajām cerībām attiecībā uz amatu, kā tiks vērtēts darbinieka sniegums, vai arī lūgt viņam vismaz dažos teikumos aprakstīt savus pašreizējos kolēģus un kopējo komandas atmosfēru.
