Sociālie mediji bieži tiek kritizēti par primitīva satura pārpilnību, kas neveicina intelektuālo attīstību - ir sācis pat izplatīties termins "digitālā demence", atspoguļojot pieaugošās bažas par šāda satura pastāvīgu skatīšanos. Taču jauns pētījums liecina, ka vismaz vecāka gadagājuma pieaugušajiem sociālie mediji sniedz vairāk labuma nekā kaitējuma, raksta "Interesting Engineering".
Pētījumā, ko Ostinas Delas Medicīnas skolā veica Beilora universitātes un Teksasas universitātes pētnieki, tika analizēti vairāk nekā 136 citu pētījumu rezultāti un dati no vairāk nekā 400 000 cilvēkiem. Tajā tika atklāts, ka kognitīvo traucējumu risks vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri pastāvīgi strādā ar modernām tehnoloģijām, ir par 58% mazāks nekā viņu mazāk tehnoloģiju pārzinošajiem vienaudžiem.
Beilora universitātes psiholoģijas un neirozinātnes asociētais profesors Dr. Maikls K. Skalins atzīmēja, ka jaunu tehnoloģiju apguve nav viegls process, īpaši vecāka gadagājuma pieaugušajiem, taču tieši šī sarežģītība ir labvēlīga smadzenēm.
"Viena no pirmajām lietām, ko teica pusmūža un vecāki cilvēki, bija - esmu tik neapmierināts ar šo datoru, to ir grūti apgūt.
Tas patiesībā atspoguļo kognitīvu izaicinājumu, kas var nākt par labu smadzenēm, pat ja tajā brīdī tās nejūtas labi," sacīja Skalins.
Tādi uzdevumi kā programmatūras atjaunināšana, reklāmu filtrēšana un Wi-Fi problēmu novēršana prasa kognitīvās spējas un laika gaitā nodarbina smadzenes. Pētnieki apgalvo, ka tie nevis izsmeļ garīgās spējas, bet gan stimulē tās.
Turklāt digitālās tehnoloģijas palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt pašpietiekamību ikdienas aktivitātēs, vienlaikus veicinot sociālo saikni.
"Tagad jūs varat sazināties ar radiniekiem dažādās paaudzēs. Jūs varat ne tikai ar viņiem sarunāties, bet arī viņus redzēt. Jūs varat kopīgot fotoattēlus. Jūs varat apmainīties ar e-pastiem, un tas viss notiek sekundes vai ātrāk laikā. Tas nozīmē, ka ir vairāk iespēju mazināt vientulību," sacīja Skalins.
Ņemot vērā pētījuma rezultātus, autori iesaka cilvēkiem iesaistīt savus vecāka gadagājuma radiniekus modernu elektronisko ierīču lietošanā.
Pētījums tika publicēts žurnālā “Nature Human Behavior”.
