Jūsu suns var būt īsts "antidepresants", kas palīdz atpūsties ne tikai konkrētajā mirklī, bet sniedz arī ilgtermiņa ieguvumus. Viss, kas nepieciešams, ir vienkāršs ikdienas rituāls.
Pakasīšana aiz auss, spēlēšanās ar bumbu vai vienkārši sēdēšana blakus — dažreiz pietiek ar dažām minūtēm mijiedarbības ar mājdzīvnieku, lai jūs pasmaidītu un justos labāk. Tas nav noslēpums, ka mājdzīvnieki palīdz pārvarēt grūtas dienas un saspringtus brīžus, vēsta pētījums, kas publicēts vietnē "ScienceDirect".
Bet vai zinājāt, ka "suņu terapijai" ir arī kumulatīva (uzkrājoša) iedarbība? Tā it kā trenē mūsu psihi nākotnē citādi reaģēt uz stresu. Viss, kas jums jādara, — pēc iespējas biežāk jāpaņem pauze un jāsamīļo savs suns. To pierādījis nesen veikts pētījums, ko īstenojuši Insbrukas Universitātes zinātnieki.
Speciālisti veica eksperimentu, kura galvenais mērķis bija noteikt, kā pieskārieni sunim ietekmē cilvēka smadzeņu darbību, sirdsdarbību un emocionālo stāvokli stresa laikā un pēc tā.
Pētījumā piedalījās 51 sieviete un 13 vīrieši (vidējais vecums — 34 gadi). Visi dalībnieki bija suņu īpašnieki. Pētījumā iekļautajiem dzīvniekiem bija jābūt vecākiem par diviem gadiem, ar labu veselību un mierīgiem nepazīstamā vidē.
Lai radītu stresa apstākļus, dalībniekiem bija jāizpilda divi sarežģīti uzdevumi. Tikmēr pētnieks tos novēroja video zvanā un sniedza negatīvu atgriezenisko saiti:
Katrs dalībnieks šos testus veica divas reizes atšķirīgos apstākļos. Paši uzdevumi un to grūtības pakāpe bija identiska, taču atšķīrās mijiedarbība ar dzīvnieku. Vienā reizē suns varēja brīvi staigāt pa istabu, un saimnieks drīkstēja to paglaudīt, pakasīt vai pamīļot. Otrajā reizē mājdzīvnieks atradās tuvumā, bet bija piesiets īsā pavadā — saimnieks drīkstēja suni redzēt un ar to runāt, bet nedrīkstēja tam pieskarties.
Pētnieku komanda uzraudzīja dalībnieku smadzeņu aktivitāti un izmantoja elektrokardiogrammu (EKG), lai kontrolētu sirdsdarbības ātrumu pirms testiem, to laikā un pēc tiem. Zinātnieki arī lūdza dalībniekiem novērtēt savas sajūtas galvenajos atskaites punktos:
Sākotnēji pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka suņa glāstīšana tūlīt pēc sarežģīta uzdevuma veikšanas palīdzēs organismam ātrāk atgūties, tomēr fiziskajam kontaktam nebija tūlītējas ietekmes. Smadzeņu aktivitāte un sirdsdarbība normalizējās vienādā ātrumā neatkarīgi no tā, vai dalībnieki glāstīja savu suni vai vienkārši sēdēja tam blakus bez pieskārieniem.
Tomēr suņa mīļošana piecu minūšu pārtraukumā starp uzdevumiem uzrāda ilgtermiņa efektu: tā pozitīvi ietekmēja dalībniekus brīdī, kad viņi atkal saskārās ar stresu.
Kad dalībnieki vēlāk pildīja otro stresa uzdevumu, viņu organisma reakcija uz spriedzi bija daudz vājāka. Tas skaidri atspoguļojās smadzeņu aktivitātes ierakstos: pēc tam, kad cilvēki bija glāstījuši savus suņus, alfa viļņu aktivitāte saglabājās paaugstināta visā otrā uzdevumu bloka laikā, kas liecina par zemāku stresa līmeni smadzenēs. Dalībniekiem, kuri pirmajā pauzē nepieskārās saviem suņiem, šāds efekts netika novērots.
Līdz ar to suņa glāstīšana var nemazināt stresu acumirklī, bet tai piemīt uzkrājošs efekts, kas palīdz organismam vieglāk tikt galā ar izaicinājumiem nākotnē. Tas vēlreiz pierāda, cik liela nozīme cilvēka pašsajūtā ir taustes sajūtai un pieskārieniem. Tāpēc, ja zināt, ka gaidāma smaga un stresa pilna diena, agra celšanās, lai paspēlētos un pamīļotu savu suni, darbosies labāk par jebkuru nomierinošu līdzekli.
