Kļūda var izraisīt kuņģa problēmas mājdzīvniekam un pat traģiskas sekas. Suņa barošana pirms pastaigas var kļūt par nopietnu risku veselībai. Tas palielina briesmas, par kurām vairums mājdzīvnieku īpašnieku pat neapzinās, brīdina “Good Housekeeping”.
Veterinārārste Hanna Donelija iesaka vispirms izvest suni pastaigā un pēc tam to barot. Iemesls, kāpēc suņus nevajadzētu vest pastaigā pēc ēšanas, ir tāds, ka pārmērīga aktivitāte pēc ēšanas var izraisīt kuņģa problēmas.
Kad suns apēd lielu barības porciju un pēc tam dodas pastaigā, var rasties kuņģa sagriešanās. Šādā stāvoklī tiek aizturēts liels daudzums gāzu, tiek ierobežota asins plūsma, un tas var kļūt dzīvībai bīstami.
Vēdera uzpūšanās var rasties arī mazām šķirnēm, piemēram, čivavām. Tomēr lieli suņi ir vislielākajā riska grupā, īpaši, ja tie apēd veselu maltīti un pēc tam dodas aktīvā pastaigā vai spēlējas ārā.
Ja pirms došanās ārā ir jābaro lielais suns, veterinārārsts iesaka sausajai barībai pievienot ūdeni. Tas var vismaz daļēji samazināt ar kuņģa problēmām saistīto risku.
Pastaigas ar mazu vai vidēja izmēra suni pēc ēšanas parasti ir pieņemamas, īpaši, ja pastaiga ir mierīga, piemēram, pastaiga pavadā pa kvartālu bez enerģiskas aktivitātes.
Kuņģa sagriešanās gadījumā sunim parasti vispirms parādās smagas nemiera pazīmes. Tas nevar nomierināties, pastāvīgi pieceļas un apguļas un staigā šurpu turpu. Tas var izskatīties pēc panikas vai intensīva diskomforta.
Pēc tam bieži seko neveiksmīgi mēģinājumi vemt. Suns sasprindzinās, bet nekas nenotiek, dažreiz parādās tikai siekalas vai putas. Barība ārā nenāk.
Vēders var strauji paplašināties un kļūt ciets un saspringts — viena no svarīgākajām brīdinājuma pazīmēm.
Pēc tam suņa stāvoklis pasliktinās: tas kļūst vājš, var būt grūti piecelties vai apgulties, paātrinās elpošana un sirdsdarbība, un smaganas var kļūt bālas.
Vairāk par mājdzīvniekiem lasiet šeit.
