Vēl nesen minimālisms daudziem asociējās ar baltām sienām, tukšām virsmām un gandrīz sterilu klusumu interjerā. Maz mēbeļu, maz krāsu, maz priekšmetu. Taču šodien šī estētika piedzīvo pārvērtības. Minimālisms nav pazudis, tomēr ir kļuvis siltāks, personiskāks un drosmīgāks, raksta “ArchitecturalDigest.com”.
Nevis sterilitāte, bet sajūta
Agrīnais minimālisms interjerā bieži balstījās idejā “mazāk ir vairāk”, ko popularizēja 20. gadsimta modernisma arhitekti. Tīras līnijas, neitrālas krāsas un funkcionāls dizains kļuva par kvalitātes zīmi, tomēr laika gaitā cilvēki saprata, ka pārlieku askētiska vide var šķist auksta un bezpersoniska.
Arī pandēmijas gadi būtiski mainīja attieksmi pret mājokli - tas kļuva par biroju, atpūtas zonu un drošības sajūtas vietu vienlaikus. Cilvēki sāka meklēt nevis tukšumu, bet mieru, un miers ne vienmēr un ne visiem no mums ir balts.
View this post on Instagram
Krāsa kā rakstura zīme
Jaunais minimālisms pieļauj krāsu, tekstūru un individuālus akcentus. Populāri kļūst zemes toņi, dziļi zaļais, terakota, silti pelēkie un pat piesātināti zilie toņi. Tie rada mieru, bet vienlaikus piešķir telpai dziļumu.
Interjera eksperti uzsver, ka minimālisms nav krāsu trūkums, bet gan apzināta izvēle. Kā skaidro interjera dizaineri, mūsdienu minimālisms vairāk koncentrējas uz kvalitāti un funkcionalitāti, nevis uz pilnīgu dekoru izslēgšanu. Tas nozīmē - mazāk priekšmetu, bet ar stāstu un jēgu.
View this post on Instagram
Tekstūras un materiāli ieņem galveno lomu
Vēl viena pārmaiņa ir materiālu nozīme - ja agrāk minimālisma interjerā dominēja gludas, spīdīgas virsmas, tad tagad priekšroka tiek dota dabīgiem materiāliem - kokam, linam, vilnai, akmenim, kas rada vizuālu un taustāmu siltumu.
Rezultātā telpa joprojām ir sakārtota un nepārslogota, bet tajā ir dzīvība. Minimālisms kļūst nevis par atteikšanos, bet par līdzsvaru.
Personība pāri tendencēm
Svarīgākā atšķirība starp veco un jauno minimālismu ir personiskums. Agrāk interjeri bieži izskatījās kā no kataloga - perfekti, bet līdzīgi viens otram. Šodien arvien vairāk cilvēku iekļauj mājās ceļojumu suvenīrus, mākslas darbus, ģimenes fotogrāfijas vai vintage priekšmetus.
Svarīgi atcerēties, ka tas nenozīmē haosu, bet gan to, ka katram priekšmetam ir vieta un nozīme. Minimālisms vairs nav estētiska formula - tas ir dzīvesveids, kas pielāgojas cilvēkam, nevis otrādi.
Mazāk, bet jēgpilnāk
Kāpēc minimālisms vairs nav balts un tukšs? Tāpēc, ka sabiedrība ir nogurusi no perfekcionisma un bezpersoniskas estētikas. Cilvēki vēlas mājokli, kas atspoguļo viņu dzīvi, nevis “Instagram” lapu.
Mūsdienu minimālisms saglabā galveno principu - nepārslogot telpu un prātu, taču tas atļauj siltumu, krāsu un raksturu. Jums nav jāatsakās no lietām, kas ir vajadzīgas un mīļas stila dēļ!
Iespējams, tieši tur slēpjas mūsdienu interjera jaunā pievilcība - minimālisms beidzot ir kļuvis cilvēcīgs.
