Telpu vēdināšana ziemā – veselībai, komfortam un lai ātrāk atvesoļotos

Aukstajos gada mēnešos mājokļi kļūst īpaši noslēgti – logi paliek ciet, apkure strādā pilnā jaudā, gaiss kļūst sauss un smagnējs. Nereti vēdināšana tiek atlikta, baidoties no caurvēja vai siltuma zuduma, tomēr tieši regulāra un pareiza gaisa apmaiņa ir viens no svarīgākajiem faktoriem gan labai pašsajūtai, gan veselībai. Kā pareizi vēdināt telpas ziemā, raksta “unian”.

Kāpēc vēdināšana ir īpaši svarīga ziemā?

Ziemā telpās uzkrājas ogļskābā gāze, putekļi, alergēni un mitrums. Sauss, sastāvējies gaiss var izraisīt galvassāpes, miegainību, sausu kaklu, aizliktu degunu un paaugstinātu saslimšanas risku. Regulāra vēdināšana palīdz ne tikai uzlabot gaisa kvalitāti, bet arī samazina vīrusu un baktēriju koncentrāciju telpās.

Cik bieži un cik ilgi vēdināt aukstumā?

Aukstajā sezonā visefektīvākā ir īslaicīga, bet intensīva vēdināšana.

Logus ieteicams atvērt pilnībā uz 5-10 minūtēm, ļaujot svaigam gaisam ātri nomainīt sastāvējušos. Šādā veidā sienas un mēbeles nepaspēj atdzist, bet gaiss telpā kļūst svaigs.

Ikdienā vēdināt ieteicams:

• no rīta pēc pamošanās,
• vakarā pirms gulētiešanas,
• papildus - ja telpā ilgstoši uzturas vairāki cilvēki.

Ja iespējams, labāk vēdināt vairākas reizes īsi, nevis vienu reizi ilgi.

Kā vēdināt pareizi, lai nerastos caurvējš?

Lai izvairītos no nepatīkama caurvēja, vēdināšanas laikā ieteicams:

• aizvērt durvis uz citām telpām vai, tieši otrādi, atvērt logus pretējās pusēs īslaicīgai caurvēdināšanai, ja telpa ir tukša,
• siltā apģērbā nepavadīt vēdināšanas laiku tieši pie atvērta loga,
• izslēgt vai samazināt apkuri uz vēdināšanas brīdi, ja tas ir iespējams.

pexels.com

Kā vēdināt, ja mājās ir slimnieks?

Ja mājās kāds slimo ar saaukstēšanos, gripu vai vīrusu infekciju, vēdināšana kļūst īpaši svarīga. Tā palīdz samazināt vīrusu koncentrāciju gaisā un veicina ātrāku atveseļošanos.

Praktiski ieteikumi:

• vēdināt slimnieka istabu vismaz 2-3 reizes dienā, vēlams tad, kad pats cilvēks uz īsu brīdi atrodas citā telpā vai ir silti saģērbies,
• vēdināšanas laikā slimnieku piesegt ar segu, lai izvairītos no atdzišanas,
• pēc vēdināšanas aizvērt logu un ļaut telpai ātri atkal uzsilt,
• ja iespējams, vēdināt arī koplietošanas telpas.

Svarīgi atcerēties - svaigs gaiss neizraisa saslimšanu, bet gan palīdz organismam cīnīties ar to.

unsplash.com

Vai ziemā drīkst turēt logu pavērtu ilgstoši?

Pastāvīga loga turēšana vērtā aukstumā parasti nav labākā izvēle - telpa atdziest, palielinās mitrums uz sienām un logiem, kā arī var veidoties pelējuma risks. Izņēmums var būt īslaicīga vēdināšana guļamistabā pirms miega, bet arī tad ieteicams logu aizvērt pēc telpas atsvaidzināšanas.

Papildu knifi labākai gaisa kvalitātei

Papildus vēdināšanai gaisa kvalitāti palīdz uzlabot:

• regulāra telpu uzkopšana,
• mitruma kontrole (optimāli 40-60 %),
• telpaugi,
• nepārkurinātas telpas.

Šie faktori kopā ar pareizu vēdināšanu veido veselīgāku mājas vidi.

Aukstajā gada laikā vēdināšana nav greznība, bet nepieciešamība. Pareizi veikta, tā nebojā komfortu un nesamazina siltumu, toties būtiski uzlabo pašsajūtu, miegu un veselību. Dažas minūtes svaiga gaisa dienā var būt vienkāršākais, bet iedarbīgākais ieradums, ko varam ieviest savā ikdienā - gan veselības profilaksei, gan atveseļošanās laikā.

Lasiet par 8 simptomiem, kas liecina, ka telpas ir nepietiekami vēdinātas.