Vairāk nekā 20 tūkstoši – tāds ir ieelpu un izelpu skaits, ko viens cilvēks vidēji veic diennaktī. Tā kā lielāko daļu laika mēs pavadām iekštelpās, telpu gaisa kvalitāte, būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu, turklāt var sekmēt arī veselības problēmas ilgtermiņā. Kādas pazīmes liecina par to, ka telpas netiek vēdinātas pietiekami, un ko iespējams darīt, lai uzlabotu gaisa kvalitāti iekštelpās, skaidro farmaceite Amanda Ozoliņa.
“Nepietiekami vēdinātās telpās ir ne vien ir sliktāka pašsajūta, bet arī lielāks saslimšanu risks - vairojas baktērijas, palielinās vīrusu un piesārņojuma koncentrācija. Putekļu ietekme uz elpošanas sistēmu ir atkarīga no to daļiņu lieluma un ķīmiskā sastāva. Tie var veicināt deguna gļotādas tūsku, alerģiskas reakcijas un negatīvi ietekmēt imūno sistēmu. Atrašanās piesārņotā vidē pārslogo un bojā elpošanas sistēmas aizsardzības mehānismus, kas var novest pie dažādām slimībām - no akūtām saslimšanām, kā elpošanas apgrūtinājums, plaušu iekaisums, sirds-asinsvadu sistēmas traucējumi un astma, līdz hroniskām kaitēm, kā plaušu funkciju pasliktināšanās, plaušu mazspēja, hronisks bronhīts un plaušu vēzis,” stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.
Sakrājušies putekļi, alergēnu, piemēram, mājdzīvnieku spalvu vai putekšņu klātbūtne, dažādi mikroorganismi un baktērijas, vīrusi, pelējuma sēnīte - tā ir daļa no elementiem, kas var veidot iekštelpu gaisa piesārņojumu. Turklāt arī cilvēks pats ir viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem, jo izelpojot izvada ogļskābo gāzi (CO2). Ilgstoši atrodoties telpā ar nepietiekamu gaisa kvalitāti, pašsajūta var pasliktināties un iespējams novērot vienu vai vairākus simptomus:
Katram cilvēkam ir savas individuālās sajūtas par vidi, kurā viņš jūtas vislabāk, turklāt tās var atšķirties kā dienas laikā, tā atkarībā no gadalaika un tā brīža nodarbes. Ieteicamie mikroklimata rādītāji ataino, kādi apstākļi būtu ērti vairākumam, tāpēc tos iespējams ņemt par paraugu, lai sāktu apzināt savu telpu atbilstību.
“Līdz ar rudeni sākas vīrusu un saslimšanu laiks. Regulāra vēdināšana ir nepieciešama ne vien infekcijas slimību izplatīšanās ierobežošanai, bet arī labākām darbaspējām, jo telpā ar paaugstinātu CO2 mazinās kognitīvās spējas, var rasties miegainums un galvassāpes. Savukārt aizlikts deguns var būt viens no rādītājiem, ka telpā ir pārlieku sauss gaiss, kas liek deguna gļotādai izžūt. Tāpēc arī apkures sezonas laikā profilakses nolūkos var lietot dažādus degunā smidzināmus aerosolus deguna gļotādas mitrināšanai. Arī sauss gaiss veicina tūsku, acu asarošanu un graušanu,” skaidro Amanda Ozoliņa.
