Pat ja mājdzīvnieks svētku laikā ir kopā ar saimnieku, tas joprojām var būt ļoti saspringts. Kā var nodrošināt tam maksimālu komfortu, kad apkārt valda troksnis, uguņošana un skaļa mūzika?
Vislielākais pazudušo suņu skaits ir Vecgada vakarā. Suņi, pārbijušies, atbrīvojas no pavadām, izdzirdot uguņošanu, skaļu mūziku un troksni, raksta DoctorPiter.
Pat pieaudzis un mierīgs mājdzīvnieks svētku laikā var radīt haosu mājās. Spilvena saplēšana, grīdlīstes noraušana vai pat peļķes izveidošana virtuvē ir visi veidi, kā tikt galā ar paniku un bailēm. Mājdzīvniekam ir grūti izskaidrot, ka cilvēki svin Jauno gadu.
Sunim viesu pūļi, skaļa mūzika un jebkurš cits troksnis ir potenciāls drauds, kas var izraisīt gan intensīvas bailes, gan pēkšņu agresiju. Būt satrauktam no pēkšņām, skaļām skaņām un zibšņiem ir normāla uzvedība. Ja suņi neizvairītos no šādām parādībām, tie izzustu. Nav normāli, ka tāla uguņošanas skaņa sunim izraisa nekontrolējamu paniku.
Jebkurā gadījumā Vecgada vakars ir pārliecinošs iemesls domāt ne tikai par savu izklaidi, bet arī par sava mājdzīvnieka komfortu. Veterinārārsts skaidro, kas jāzina katram saimniekam.
Vissvarīgākais padoms: nedodieties pastaigā Vecgada vakarā. Pastaigājieties ar savu suni iepriekš, vēlams pirms pulksten 19:00, kad uguņošana vēl ir reta parādība. Padariet pastaigu garu un jautru: iesaistiet savu mājdzīvnieku viņa iecienītākajās spēlēs, organizējiet apmācības nodarbības un izpētiet viņa iecienītākos maršrutus.
"Pat ja jums ir visdrosmīgākais suns, jūs nekad nevarat 100% paredzēt, cik ļoti tas nobīsies no uguņošanas un salūtiem, tāpēc vislabāk ir izvairīties no pastaigām pusnaktī," brīdina eksperti.
Tāpat ieteicams izmantot izturīgas siksnas: cieši pievilktu kakla siksnu un labu pavadu, jo nobijies suns var spēcīgi raustīties vai mēģināt izlīst no kakla siksnas. Tam jābūt gatavam. Var izmantot dubultu siksnu: kakla siksnu un krūšu siksnu. Izvairieties no izvelkamām siksnām, jo tās viegli saplīst un var izslīdēt no rokām.
Reizēm saimnieki var iziet ārā Vecgada vakarā. Ja ir kucēns, vislabāk ir palikt pie viņa: viņš vēl ir jauns un ļoti mazs, tāpēc stress var būtiski ietekmēt viņa psihi. Vai arī ņemiet savu mājdzīvnieku līdzi, ja dodaties uz klusām svinībām, nevis skaļu ballīti.
Arī pieauguši suņi var būt ļoti nemierīgi. Lai palīdzētu savam mājdzīvniekam gulēt, nekļūstot nemierīgam, ievērojiet dažus ieteikumus. Vispirms mājās cieši aizveriet logus un aizkarus, lai skaļas skaņas un mirgojošas gaismas no ārpuses nebiedētu mājdzīvnieku. Otrkārt, dodoties prom, ieslēdziet īpašu suņu mūziku, klasisko mūziku vai balto troksni. Dažiem mājdzīvniekiem labāk klājas, ja televizors ir ieslēgts.
Treškārt, ir svarīgi nodrošināt, lai sunim būtu nomaļa vieta, kur atpūsties. Sakārtojiet to pareizi: novietojiet tur iecienītāko gultas vietu, rotaļlietas, kārumus un savu paštaisīto T-kreklu. Var izmantot arī būri, ja suns pie tā ir pieradis un uzskata to par savām mājām.
Starp citu: ja paliekat mājās, uguņošanas laikā neleciet un neskrieniet pie loga — šī reakcija varētu mājdzīvnieku nobiedēt. Nespiediet suni pie loga, lai parādītu tam uguņošanu. Reaģējiet mierīgi, it kā nekas nenotiktu. Neveiciniet bailes; piedāvājiet alternatīvu un novirziet mājdzīvnieka uzmanību.
Ir pareizi vest suni skatīties uguņošanu, ja tas no tās nebaidās.
Katram suņa īpašniekam tas būtu jāzina. Lai gan mājdzīvnieks pagājušajā gadā, iespējams, reaģēja uz uguņošanu normāli, šogad tas skaļi ries vai uzbruks citiem, tāpēc vislabāk neriskēt. Pat īss uguņošanas apmeklējums var izraisīt smagu trokšņa fobiju un mēnešiem ilgu rūpīgu darbu, lai atrisinātu šo problēmu.
Tāpēc vienīgais secinājums ir skaidrs: nevediet savu suni skatīties uguņošanu. Pirmkārt, viņiem tas neinteresē. Otrkārt, tas ir nepatīkami un pat satraucoši. Vislabāk ir atstāt mājdzīvnieku mājās ar aizvērtiem logiem un iecienītāko kārumu, un doties pastaigā pēc pusnakts.
Ja nevarat savaldīt savu suni, apsveriet iespēju iepriekš konsultēties ar mājdzīvnieku psihologu. Daži mājdzīvnieki ir ļoti bailīgi un nemierīgi, un stresa situācijās viņiem nepieciešami medikamenti. Rūpējieties par saviem suņiem; viņi ir pilnībā atkarīgi no saimnieka.
