Plastmasas trauki virtuvē ir ērti, viegli, izturīgi un lēti. Taču gandrīz ikviens ir piedzīvojis vienu šķietami neizbēgamu problēmu: dzeltenus, pleķainus, matētus traukus, kas vairs neizskatās ne pievilcīgi, ne tīri. Kāpēc tā notiek un kā to novērst? Skaidro “Home&Living”.
Labā ziņa — tā nav tikai “vecuma pazīme”. Dzeltēšana ir konkrētu ķīmisku reakciju un ikdienas ieradumu rezultāts, un lielāko daļu var novērst.
Kāpēc plastmasa dzeltē?
Tauku oksidēšanās
Kad siltums un tauki nonāk saskarē ar plastmasu, daļa tauku iesūcas mikroskopiskajās porās. Laika gaitā tie oksidējas — tā ir tā pati reakcija, kas padara vecus eļļas traipus dzeltenus un noturīgus.
Karstums un UV gaisma
Mikroviļņu krāsns, karsti šķidrumi, tieša saule vai spilgta virtuves gaisma izraisa plastmasas polimēru degradāciju. Tas rada matējošu, dzeltenīgu efektu, ko vairs nevar pilnībā atgriezt sākotnējā stāvoklī.
Krāsvielas un tomātu mērce
Tomātu mērce, karijs, biešu salāti, sojas mērce — visas šīs krāsvielas ir “lipīgas”, jo saistās ar taukiem. Ja tauku slānis iesūcas plastmasā, krāsa tam seko. Rezultāts ir oranži dzeltenie pleķi, kurus pazīst visi, kas glabājuši mērces plastmasas kastītēs.
Trauku mazgājamās mašīnas agresivitāte
Karstais cikls un sārmainais mazgāšanas līdzeklis var padarīt plastmasu poraināku un jutīgāku pret krāsošanos, tāpēc vecāki trauki “dzeltē straujāk”.
Izvairies no karstuma
Plastmasa nav draudzīga ar temperatūru — jo karstāks, jo ātrāk tā noveco un krāsojas.
Uzglabā taukainos ēdienus stikla traukos.
Tomātu mērces, eļļas, kariju un zupas glabā stikla burciņās vai traukos. Plastmasu atstāj sausajiem produktiem, salātiem bez mērces, sviestmaizēm un tml.
Eļļas “barjeras” triki nedarbojas — un pat pasliktina
Internetā bieži iesaka iesmērēt trauku ar eļļu pirms mērces likšanas. Patiesībā tas pasliktina situāciju, jo tauki vēl ātrāk iesūcas plastmasā un oksidējas → intensīvāka dzeltēšana.
Tritāna un PP plastmasas ir izturīgākas
Ja plastmasas traukus izmanto bieži, izvēlies:
PVC un lētie plastmasas trauki dzeltē visātrāk.
Pilnībā “baltus kā jaunus” dabūt nevar, taču var panākt jūtami labāku rezultātu.
Cepamā soda + karsts ūdens
Samaisi pastu no sodas un ūdens, ieberzē, atstāj 15-20 minūtes, izskalo. Soda noņem oksidējušos taukus un izlīdzina virsmu.
Oksidētāji (skābekļa balinātāji)
Līdzekļi ar “active oxygen” jeb perkarbonātu labi noārda organiskās krāsvielas. Drošāk nekā hlors un nesabojā plastmasu.
Citronu sula + saule. Citronu sulu uzlej uz pleķiem un atstāj 1-2 stundas dienasgaismā. UV gaisma palīdz izbalināt, bet neturi visu dienu, citādi plastmasa vēl vairāk novecos.
Ja plastmasa kļuvusi matēta — tā ir degradācija
Matēta, graudaina virsma nozīmē, ka plastmasa tiešām ir sadalījusies porās. To nolīdzināt nevar — tas ir signāls, ka trauks jānomaina.
Plastmasas trauks jāizmet, ja:
Šādi trauki vairs nav ne higiēniski, ne droši.
Plastmasas dzeltēšana nav jautājums par “sliktu kvalitāti” — tā ir dabisku ķīmisku un fizisku procesu kombinācija. Tomēr lielāko daļu no tā var novērst, ja zini, kuri ēdieni, temperatūras un ieradumi izraisa krāsošanos.
Ja plastmasu lieto gudri un pareizajos apstākļos, tā nezaudēs izskatu gadiem ilgi!
