Vai esat kādreiz pamanījuši, ka vakara stundās, skatoties, kā kāds lēni maisa zupu vai pārlej siltu šokolādi pār kūku, sajūtat dīvainu mieru? Šī parādība nav tikai emocionāla intuīcija – to izskaidro zinātne, raksta “BBC”.
Pētījumi liecina, ka, vērojot citus gatavojam, smadzenes reaģē līdzīgi kā meditācijā, samazinot trauksmi un uzlabojot pašsajūtu.
Spoguļneironi mūsu smadzenēs aktivizējas, kad mēs vērojam pazīstamas kustības, piemēram, dārzeņu mizošanu vai mīklas mīcīšanu. Tie reaģē tā, it kā mēs paši veiktu tās pašas darbības, tieši tāpēc mēs sajūtam mieru, elpa palēninās un prāts iegrimst ritmiskā līdzpārdzīvojumā. Šī reakcija ir līdzīga tai, ko izraisa lēnas, paredzamas kustības, piemēram, šūpošanās vai elpošanas vingrinājumi.
Papildus smadzeņu reakcijām, ēdiena gatavošana simbolizē drošību un mājīgumu. Pat ja tikai skatāmies, smadzenes uztver šo procesu kā “rūpju” un “drošības” signālu. Kad dzirdam klusās skaņas - mīklas mīcīšana, cepšanās sprakšķi, ūdens tecēšana - tas aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par relaksāciju un atpūtu.
Fenomens “cooking therapy” ir plaši izplatīts - pētījumi liecina, ka skatīšanās, kā citi gatavo, ietekmē mūsu trauksmes līmeni līdzīgi kā meditācija vai dabas skaņas. Lēnais temps un paredzamība ļauj smadzenēm atpūsties no ikdienas stimulācijas pārslodzes, ko rada darbs, sociālie tīkli un stress.
Mieru, ko sniedz ēst gatavošanas vērošana, var apzināti izmantot savā ikdienā, kad nepieciešams atslābināties, smadzenēm atjaunoties un atjaunot emocionālo līdzsvaru. Tas nav tikai pasīvs laika pavadīšanas veids, bet gan mērķtiecīga pašregulācijas prakse.
Galu galā ēst gatavošana atgādina par vienkāršu cilvēcību. Tā ir droša pasaule, kur viss notiek lēni, paredzami un beidzas ar siltu maltīti. Šis mierīgais, paredzamais process palīdz mums atslābināties un saglabāt emocionālo līdzsvaru ikdienas steigas laikā.
Lasiet arī par to, kāpēc ir svarīgi gatavot ēst kopā ar bērniem.
