Mūsdienu cilvēks ir iemācījies tīrīt ātrāk, efektīvāk un ar jaudīgākiem līdzekļiem nekā jebkad agrāk, tomēr pēdējos gados arvien biežāk zinātnieki runā par “higiēnas hipotēzi” - tā ir doma, ka pārmērīga tīrība un sterilitāte var novājināt imunitāti, jo organisms vairs “nemācās” atšķirt draudus no nekaitīgām vielām. Kāpēc tā un vai jūsu māja var būt pārāk tīra, skaidro “scientificamerican.com”.
Mikrobi kā mūsu sabiedrotie
Cilvēka āda, zarnas un pat elpceļi ir pilni ar mikroorganismiem - kopā tie veido mūsu mikrobiomu, kas palīdz uzturēt veselīgu līdzsvaru. Ja apkārtne kļūst pārāk sterila, imūnsistēma sāk “garlaikoties” un meklēt, ko darīt - bieži vien reaģējot uz nekaitīgām vielām, piemēram, ziedputekšņiem vai pārtiku. Tā rodas alerģijas, ekzēmas un citas iekaisuma reakcijas.
Kur ir robeža starp tīru un pārāk tīru?
Protams, tas nenozīmē, ka mājām jābūt netīrām, - svarīgākais ir samērīgums.
Vannasistabā un virtuvē higiēna ir būtiska, taču dzīvojamās telpās pārmērīga dezinfekcija ar spirtu vai hloru saturošiem līdzekļiem bieži dara vairāk ļauna nekā laba.
Vienkāršs piemērs: tīrot grīdas ar maigākiem līdzekļiem vai tikai ūdeni, jūs saglabājat mikrobu daudzveidību, kas palīdz organismam labāk adaptēties.
Īpaši svarīgi bērniem!
Bērni, kuri aug pārāk sterilos apstākļos, biežāk saskaras ar imunitātes problēmām. Pētījumi rāda, ka kontaktam ar dabu - zemi, dzīvniekiem, augu vidi - ir būtiska nozīme imūnās sistēmas nobriešanā.
Tāpēc ir svarīgi ļaut bērnam spēlēties smiltīs vai dārzā, neuztraucoties par mazliet netīrām rokām - tieši šādi organisms trenējas.
Kā saglabāt veselīgu līdzsvaru
Veselība nav sterilitāte. Mūsu imūnsistēma ir radīta sadarbībai ar pasauli, nevis no tās izolācijai. Dabiskums, līdzsvars un kontakts ar vidi - tieši tas ir īstais tīrības noslēpums.
