Dažos gadījumos mājdzīvnieku radītās brūces var būt bīstamas. Kāpēc mājdzīvnieku radītās brūces nevajadzētu ignorēt?
Kaķu skrambas pārnēsā felinozi, infekciju, ko visbiežāk izraisa Bartonella ģints baktērijas, piemēram, Bartonella henselae, kas var iekļūt cilvēka organismā caur bojātu ādu. Aptuveni 30-40% mājas un klaiņojošu kaķu var būt šīs baktērijas nesēji.
Cilvēkiem ar samazinātu imunitāti dziļu skrambu infekcijas izraisītājs var nokļūt asinsritē un izraisīt smagu iekaisumu ar iespējamiem iekšējo orgānu bojājumiem. Ieteicams uzmanīgi ārstēt skrambas pat no mājas kaķiem.
Skaitļi runā paši par sevi: bez medicīniskās aprūpes aptuveni 80% brūču no kaķu kodumiem inficētos un sliktākajā gadījumā izraisītu asins saindēšanos. Suņu kodumu gadījumā inficēšanās risks ir daudz mazāks, raksta sanitas.com.
Viens no iemesliem ir kaķu zobu forma, kas ir gari un smaili, radot dziļas, dūrienam līdzīgas brūces, tāpēc kaķu siekalu mikrobi un baktērijas var iekļūt dziļi audos.
Ja brūce asiņo tikai nedaudz, baktērijas paliek iesprostotas iekšpusē kopā ar visiem zobu fragmentiem, kas varētu būt nolūzuši. Bez ārstēšanas tas ir ideāls sākumpunkts gan lokālām, gan migrējošām infekcijām. Jo kaķi bieži kož rokā vai plaukstas locītavā, kas nozīmē, ka viņu zobi ātri skar kaulus, locītavas un cīpslu apvalkus. Īpaši pēdējie ļoti ātri izplata baktērijas, pārnesot infekciju uz citām ķermeņa daļām. Tas pats attiecas uz asinsrites un limfas kanāliem.
Suņu zobi var būt mazāk smaili, bet tie ir daudz spēcīgāki. Tāpēc briesmas šeit vairāk slēpjas traumas smagumā. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no mājdzīvnieka veida, ir svarīgi novērst patogēnu pārnešanu, pārbaudīt aizsardzību pret stingumkrampjiem un novērtēt trakumsērgas risku. Citiem vārdiem sakot, visi dzīvnieku kodumi jāārstē ārstam neatkarīgi no tā, kurš no mājdzīvniekiem ir sakodis.
Uz jautājumiem atbild Dr. Sabrīna Jegerlehnere ir neatliekamās palīdzības ārste Inselspital Bernē, kur kopš 2021. gada vasaras ir ārstēti kopumā 125 dzīvnieku kodumi. 62 no tiem izraisīja kaķi, 57 suņi, 3 čūskas un pa vienai lapsa, sesks un pērtiķis.
Notīriet brūci pēc iespējas ātrāk, vēlams zem tekoša ūdens. Pēc tam dezinficējiet brūci, nosusiniet to un pārklājiet ar kompresi un pārsēju. Un mēģiniet pēc iespējas mazāk kustināt skarto ķermeņa daļu. Tas palīdzēs novērst brūces pietūkumu, kas arī atvieglos pēc tam tās pārbaudi. Ja esat sakosts rokā, varat roku piesiet ar siksnu vai trīsstūrveida šalli. Ja tas nebija pašu dzīvnieks, noteikti iegūstiet informāciju par dzīvnieku, īpaši par tā izcelsmi un vakcinācijas statusu. Šī informācija var būt noderīga turpmākai ārstēšanai.
Ir svarīgi, lai kodumu radītie ievainojumi saņemtu tūlītēju medicīnisko palīdzību. Kaut vai tikai tāpēc, ka tiem nepieciešams trīs līdz piecu dienu antibiotiku kurss. Un dzīvnieku kodumu gadījumā, jo ilgāks laiks paiet līdz ārstēšanai, jo lielāks infekcijas risks. Ja pacienti nogaida, pirms meklē medicīnisko palīdzību, ārstēšana bieži vien ir daudz sarežģītāka nekā tad, ja viņi nekavējoties vērstos pie ārsta.
Mazākas kodumu brūces parasti var veiksmīgi ārstēt vietējā medicīnas praksē. Tomēr, ja ir skartas dziļākas struktūras, piemēram, muskuļi vai locītavas, vai ja audi ir stipri plēsti, tos ir vieglāk ārstēt neatliekamās palīdzības dienestā. Ja nepieciešams, vajag noņemt atmirušos audus un ievietot drenāžas. Abas darbības var būt nepieciešamas pat šķietami nekaitīgu kaķu kodumu gadījumā, jo tie bieži vien ir ļoti sarežģīti koduma dziļuma dēļ.
Lai izslēgtu svešķermeņu, piemēram, zobu fragmentu, iespējamību, koduma vietai bieži tiek veikts rentgens. Pēc tam to rūpīgi pārbauda vietējā anestēzijā: Cik dziļa ir brūce? Vai ir kādi gruži vai piesārņojums? Pēc tam brūce tiek noskalota un dezinficēta. Ja kodums ir saplēsis audus, tie tiek noņemti, lai veicinātu brūces dzīšanu.
Ja brūce ir ļoti dziļa, tiek paātrināta brūces sekrēcijas process, to drenējot. Koduma brūces praktiski nekad netiek sašūtas. Tā ir kā peļķe: ja tā ir pārklāta, tā nevar izžūt. Lai koduma brūce labi sadzītu, neinficējoties, tai jābūt sausai. Atkarībā no brūces lieluma to var pārsiet ar sterilu pārsēju.
Ja stingumkrampju vakcīnas aizsardzība nav pietiekama, pēc dzīvnieka koduma jūs saņemsiet revakcināciju. Atkarībā no vecuma un brūces dziļuma un/vai piesārņojuma revakcinācija tiks atkārtota. Atkarībā no iesaistītā dzīvnieka veida var būt nepieciešama arī trakumsērgas vakcīna, īpaši svešzemju suņiem vai kaķiem, ko nepazīstat, un savvaļas dzīvniekiem, piemēram, lapsām vai sikspārņiem.
Atcerieties lietot antibiotikas katru dienu tik ilgi, cik noteikts, un turiet pa rokai pretsāpju līdzekļus, ja tie nepieciešami. Ja sakož rokā, plaukstā vai kājā, pacelt un imobilizēt. Sākotnēji nomieriniet skarto ķermeņa daļu, lai pietūkums varētu mazināties.
Katru dienu jāmaina pārsējs un jāpārbauda brūce, vai nav infekcijas pazīmju, piemēram, apsārtuma, pietūkuma un strutu. Ja brūci ir pārbaudījis un ārstējis ģimenes ārsts vai slimnīcā, infekcijas risks ir ļoti mazs.
Neatkarīgi no tā, vai kodums ir jūrascūciņa, kāmītis, trusis, žurka, kaķis vai suns, katram dzīvnieka kodumam nepieciešama medicīniska ārstēšana. Un šī ārstēšana jāmeklē pēc iespējas ātrāk, lai svaigo brūci varētu pārbaudīt un novērtēt. Tātad iepriekš minētā procedūra attiecas uz jebkura mājdzīvnieka kodumu.
Vairāk par mājdzīvniekiem lasiet šeit.
