Suņi, iespējams, nevar ar saimniekiem runāt vārdos, taču viņiem noteikti nav grūtību sazināties ar mums, izmantojot savas unikālās skaņas un ķermeņa valodu. Murrāšana ir skaņa, kas automātiski tiek saistīta ar kaķiem, taču lielākā daļa suņu īpašnieku ir pārāk labi pazīstami ar skaņu, kas līdzīga murrāšanai, ko rada viņu suņu draugi.
Tātad, vai suņi murrā? Tehniski suņi nemurrā, it īpaši ne tāpat kā kaķi, bet to kluso, rūcošo troksni, ko tie rada, dažreiz sauc par murrāšanu. Tā ir ļoti izplatīta skaņa suņu kopienā, kas parasti liecina par laimi vai apmierinātību, raksta dogster.com.
Riešana ir viena no visbiežāk sastopamajām skaņām, ko suņi izmanto saziņai, un suņu riešanai ir plašs iemeslu klāsts. Riešana svārstās no augstas frekvences riešanas līdz dziļai, zemai riešanai un visam pa vidu.
Suņi rej kā brīdinājums, sveiciens, lai nostiprinātu vai aizstāvētu savu teritoriju, lai piesaistītu uzmanību, lai parādītu uzbudināmību vai nemieru vai pat lai pateiktu, ka ir izsalkuši vai ka viņiem jāiet ārā. Katram sunim ir savi unikāli riešanas paradumi, un saimniekam parasti ir viegli uztvert, ko suns cenšas pateikt.
Ja kādreiz ir interese, kāpēc suns rej, ņemiet vērā pašreizējo vidi un uzmanīgi sekojiet līdzi viņa ķermeņa valodai. Ķermeņa valoda ir vēl viens veids, kā uztvert, ko suns cenšas pateikt. Izpratne par to, ko suns cenšas pateikt, palīdzēs izveidot veselīgas un vispusīgas attiecības ar savu suni.
Rūkšana bieži tiek saistīta ar agresiju, un, lai gan suņi rūc kā brīdinājums teritoriālu strīdu vai baiļu dēļ, ir arī daudzi citi iemesli, kāpēc tie rūc. Ja kādreiz esat satraukuši savu suni spēles laikā, visticamāk, esat dzirdējuši viņu rūcam aiz sajūsmas, kas ir ļoti izplatīta parādība.
Suņi rūc arī kā brīdinājumu cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem, ja tie jūtas apdraudēti, nobijušies vai izrāda īpašumtiesības, sargājot resursus. Rūkšana var būt arī dominēšanas izpausme.
Zemā, dārdošā murrāšanas skaņa arī ir rūciena veids. Sākumā tā var būt diezgan biedējoša, it īpaši, ja to izsaka liels suns, taču šā zemā rūciena parasti vienā vai otrā veidā nozīmē laipnību, un to bieži pavada astes luncināšana.
Gaudošana ir kaut kas tāds, ko vilki dara, lai sazinātos ar savu baru un citiem. Arī suņi gaudo, lai sazinātos, lai gan noteiktas šķirnes var gaudot biežāk nekā citas. Medību suņi un haskiji ir ļoti labi pazīstami ar savu biežo gaudošanu.
Iemesli, kāpēc suņi gaudo, ievērojami atšķiras un aptver plašu lietu klāstu, ko tie cenšas paziņot. Daudzi suņi gaudo, dzirdot citu suni sākam gaudot vai dzirdot skaļu troksni, piemēram, sirēnu.
Vaimanāšana ir vēl viena skaņa, kurai var būt plašs nozīmju klāsts. Parasti nav pārāk grūti saprast gaudošanas kontekstu, it īpaši, ja suns to izmanto, lai pievērstu uzmanību. Daudzi suņi sāk gaudot, kad vēlas kaut ko, piemēram, ēdienu, rotaļlietu, pārtraukumu uz tualeti vai tiek apbērti ar maigumu.
Vaimanāšana var liecināt arī par bailēm, trauksmi un sāpēm. Suņi ar atšķiršanās trauksmi bieži gaudo, kad tiek atstāti vieni. Ir svarīgi pievērst uzmanību jebkādām neparastām pazīmēm vai uzvedībai, lai noskaidrotu, vai suņa gaudošana ir iemesls veterinārārsta apmeklējumam.
Skaļa gaudošana parasti nozīmē, ka sunim ir sāpes, viņš ir nobijies vai pēkšņi pārsteigts. Revančus visbiežāk pamana, kad suns izjūt pēkšņas, intensīvas sāpes. Piemēram, jūs varat dzirdēt revanču, ja nejauši uzkāpjat sunim uz kājas, ejot pa māju.
Ja cits suns apliecina savu dominanci, nav nekas neparasts, ka viens no viņiem gaudo, kad piekāpjas dominējošākajam indivīdam. Ir svarīgi noteikt iemeslu, kāpēc suns varētu kliegt. Ja tas ir kaut kas, ko viņi dara regulāri, un nevarat saprast avotu, vislabāk ir konsultēties ar veterinārārstu.
Suņi ir pazīstami ar to, ka viņi izdod dažādas zemas frekvences skaņas, lai izteiktu savas jūtas. Daudzi suņi nopūšas, kad jūtas atviegloti vai apmierināti, bet dažreiz viņi nopūšas aiz sašutuma. Tas pats attiecas uz vaidēšanu. Suns var vaidēt, jo cenšas pievērst uzmanību vai vēlas kaut ko, piemēram, ēdienu, doties uz tualeti vai pārliecināt, ka ir rotaļu laiks.
Šīs skaņas var liecināt arī par sāpēm vai diskomfortu, tāpēc pievērsiet uzmanību ķermeņa valodai un tam, kad pamanāt šādu uzvedību. Šīs skaņas parasti nav saistītas ar medicīnisku problēmu, bet, ja pamanāt kādas neparastas pazīmes vai uzvedību, ko pavada šīs skaņas, ir pienācis laiks apmeklēt veterinārārstu.
