Kaķi ir pārsteidzošas radības. Viņi ir gatavi ar prieku ostīt ne pārāk tīras cilvēku kājas, taču baidās no apelsīnu un mandarīnu smaržas, kas mums ir patīkama.
Kāpēc kaķiem ir tik neparastas attiecības ar smaržām, salīdzinot ar cilvēkiem? Un kāpēc mājdzīvnieks mēģina ostīt saimnieka muti?
Kaķiem patiesībā var patikt smaržas, kas cilvēkiem šķiet nepievilcīgas. Tas ir saistīts ar viņu ožas, instinktu un ķermeņa bioķīmijas īpatnībām. Šeit ir galvenie iemesli.
Kaķiem ir 14 reizes vairāk ožas receptoru nekā cilvēkiem, un tie var saost pat tādas smakas, kuras mēs nepamanām. Kas mums šķiet smirdīgs, viņiem var būt ēstgribu rosinošs. Lieta tāda, ka savvaļas kaķi ne vienmēr nekavējoties apēd savu laupījumu. Viņu kuņģa-zarnu trakts var sagremot nedaudz sapuvušu gaļu un tikt galā ar baktērijām. Tāpēc sabojātas zivs vai vistas "aromāts" kaķus uzbudina, nevis atbaida.
Daudziem kaķiem patīk ošņāt un berzēties pret apaviem vai zeķēm, jo cilvēku sviedri satur olbaltumvielas, kas līdzīgas kaķu feromoniem. Cilvēka smarža kaķim ir kā saimnieka “zīme”; tas vēlas to pārtraukt ar savu aromātu un tāpēc berzē purnu pret kājām, kur atrodas smaržas dziedzeri.
Baldriāns, kaķumētra un dažu citu augu smarža iedarbojas uz kaķiem kā feromoni, izraisot eiforiju vai uzbudinājumu.
Turklāt dažiem kaķiem patīk ķīmiskas un spēcīgas smakas: balinātājs, hlors, plastmasa, gumija, smaržas, matu laka. Šīs smaržas var būt pievilcīgas to līdzības dēļ ar dabiskajām smaržām un feromoniem vai dzīvnieku taukiem to sastāvā.
Arī citu dzīvnieku smaržas, piemēram, suņu spalvu vai citu cilvēku ekskrementu smarža, kaķim var būt ļoti interesantas - darbojas sacensības instinkts un vēlme "iezīmēt" teritoriju.
Saimnieka sejas vai mutes ošņāšana nenozīmē, ka viņai patīk smarža. Šī uzvedība ir saistīta ar izpētes instinktu.
Oža ir galvenais kaķu saziņas līdzeklis. Tas ir 14-20 reizes jutīgāks nekā cilvēku, un vomeronasālais orgāns, kas atrodas mutes augšā, ļauj tiem analizēt dažādus ķīmiskos signālus un vides drošību.
Cilvēka sviedru vai elpas smarža kaķus var dabiski interesēt: to pētot, dzīvnieks saņem informāciju par izmaiņām saimnieka organismā. Cilvēka elpa satur gaistošus organiskos savienojumus, kas mainās atkarībā no patērētās pārtikas, lietotajām zālēm vai slimībām.
Kaķi kā plēsēji ir evolucionāri noregulēti analizēt šādas izmaiņas. Piemēram, ar diabētu palielinās acetona koncentrācija izelpotajā gaisā, un pēc gaļas ēšanas palielinās sēra savienojumu koncentrācija. Stresa laikā izdalītais kortizola hormons maina cilvēka smaržu, kas var traucēt mājdzīvniekam.
Apsēstība ar mutes ostīšanu var liecināt par stresu vai stimulācijas trūkumu. Lai mazinātu diskomfortu, veterinārārsti iesaka izvairīties no krasām izmaiņām kaķa dzīvē.
Neskatoties uz to vājību pret sarežģītām smaržām, kaķi izvairās no mākslīgi aromatizētas pārtikas. Spēcīgas smaržas no smaržām, aromatizētām svecēm vai tīrīšanas līdzekļiem var izraisīt diskomfortu un pat bojāt deguna gļotādu.
Tas ir tāpēc, ka kaķa oža ir pielāgojusies dabīgiem, nevis sintētiskiem savienojumiem. Piemēram, citrusaugļu vai eikalipta ēteriskās eļļas, kas ir iecienītas ikdienas dzīvē, satur terpēnu savienojumus, kurus kaķi uztver kā toksiskus.
Lasi arī: 5 pazīmes, ka kaķis ir skumjš, pat ja šķiet, ka viss ir kārtībā
Turklāt kaķiem nepatīk alkohola, etiķa, garšvielu, piemēram, piparu vai sinepju, smaržas. Piemēram, etanola tvaiki kairina receptorus, un kapsaicīns no karstajiem pipariem izraisa dedzinošu sajūtu. Dabā šādas smakas bieži signalizē par briesmām, tāpēc kaķi instinktīvi no tām izvairās, raksta DoctorPiter.
Tomēr reakcija var būt individuāla: daži mājdzīvnieki ignorē citrusaugļus, bet citi aktīvi no tiem izvairās.
Kaķu reakcija uz baldriānu, neskatoties uz tautas uzskatiem, ir dažāda. Ne visi kaķi uztver augā esošo aktinidīna savienojumu kā ēsmu. Citos gadījumos viela izraisa bailes vai agresiju.
Baldriāna pārdozēšana ir bīstama: tā izraisa vemšanu, tahikardiju un aknu bojājumus.
