Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt, piedzīvot un izlasīt.
Raiņa varoņi, simtiem dejotāju un dzīva mūzika. “Indulis un Ārija” atkal uz skatuves
Mātes Sibīrijā. Stāsti par mīlestību, kas izrādījās stiprāka par nāvi
Dziesmas par brīvību un Latviju. Jāņa Lūsēna mūzika, divu jaundarbu pirmatskaņojums
Mūzika, kas dod cerību un gaismu. Zigmara Liepiņa Mesa, simfonija un spoži solisti
Dziesmas, kas vieno paaudzes. “Raxtu Raxti” aicina uz Latvijas svētku koncertiem
Kad zeķes kļūst par metālu un defekts - par mākslu. Nila Jumīša personālizstāde
Šūpuļdziesmu siltums un Baha mūzikas varenums. Brāļu Petrausku muzikālais dialogs
Katram sava paradīze. Jauna izstāde Rīgā
Pētera Vaska jaunākais klavierdarbs pirmatskaņojumā. Diānas Zandbergas koncerts
Gaisma, kas atklāj laika pēdas. Andreja Ko izstāde
Klaviermūzika un sarunas tuvplānā. Aurēlija Šimkus Vilsonu verandā
Bads, aukstums un bailes par nākotni. Mazāk zināms Latvijas sākuma stāsts Rīgas pilī
Pēc skatītāju pieprasījuma sestdien, 14. novembrī, plkst. 13.00 un 19.00 Xiaomi Arēnā atgriezīsies dejas leģenda “Indulis un Ārija”.
Divās vērienīgās izrādēs uz vienas skatuves satiksies vairāk nekā 400 dejotāju, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, savienojot Agra Daņiļeviča horeogrāfiju, Valtera Pūces oriģinālmūziku un Intara Rešetina-Pētersona režiju.
Raiņa stāsts par mīlestību, izvēli, brīvību un spēju pastāvēt par sev svarīgo šajā iestudējumā iegūs jaunu skatuves mērogu, vienlaikus atgādinot par jautājumiem, kas aktuāli arī šodien - par piederību, identitāti, dzimtenes mīlestību un cilvēka iekšējo spēku laikā, kad to pārbauda ārēji apstākļi.
Pagājušā gada novembrī “Indulis un Ārija” uz Xiaomi Arēnas skatuves bija skatāms tikai vienu dienu, un daudzi to nepaguva pieredzēt.
“Man ir ļoti patīkami, ka tas, ko mēs izdarījām, kādam ir vajadzīgs - ka skatītājiem gribas otro porciju. Un “Indulis un Ārija” Dzirnām reāli piestāv. Tur ir tā dziļākā "Dzirnu" būtība - meža vidus, tīras smadzenes, spēks, kustība un iespēja savā valodā izstāstīt šo stāstu.
Mīlestībai jau nav vienas receptes, tādēļ tā ir mūžīga. Man šķiet, šī ir īstā reize, vieta un laiks, kad mēs ar savu mīlestību pret Latviju varam nosvinēt gan Lāčplēša dienu, gan Latvijas dzimšanas dienu.
Patriotu nedēļa ir tāds latviskuma un dzimtenes mīlestības goda gājiens, un forši, ka mēs esam atraduši savu atslēdziņu šiem svētkiem - varam piedāvāt savu svētku sajūtu citiem un paši kārtīgi nosvinēt,” saka uzveduma horeogrāfs Agris Daņiļevičs.
“Indulis un Ārija” ir Raiņa stāsta satikšanās ar "Dzirnu" valodu - tehniski jaudīgu, fiziski prasīgu un emocionāli piesātinātu deju.
Tas nav mēģinājums Raini atstāt pagātnē, gluži pretēji, uzvedums meklē, ko šis stāsts nozīmē mums šodien.
Horeogrāfs Agris Daņiļevičs Raiņa pasauli pārvērš "Dzirnām" raksturīgā skatuves valodā - vērienīgā kopdejā, kur kustības precizitāte, dejotāju tehniskā meistarība un fiziskais spēks kļūst par līdzekļiem stāsta un emociju izteikšanai.
Tas ir stāsts par mīlestību un izvēli, par piederību un brīvību, par cilvēka iekšējo spēku un ārējiem spēkiem, kas mēģina to ietekmēt.
Par dzimtas spēku un vērtībām, kuras katra paaudze saņem mantojumā un kuras tai pašai jāizvēlas nosargāt. Tāpēc vairāk nekā gadsimtu senais Raiņa darbs arī šodien nezaudē aktualitāti, īpaši laikā, kad jautājumi par savu zemi, identitāti un spēju pastāvēt par to, kam ticam, atkal ir ļoti dzīvi.
Uz Xiaomi Arēnas skatuves satiksies vairāk nekā 300 Agra Daņiļeviča deju skolas “Dzirnas” audzēkņu, kā arī TDA “Ogre” un TDA “Lielupe” dejotāji.
Vērienīgais dejotāju sastāvs ļauj Raiņa stāstam iegūt lielāku mērogu, no viena cilvēka pārdzīvojuma līdz tautas un kopības spēkam.
Būtiska izrādes daļa ir Valtera Pūces oriģinālmūzika, kas Xiaomi Arēnā skanēs dzīvajā izpildījumā. Pats komponists izpildīs solo čella partiju, uz skatuves muzicēs kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē (attēlā) vadībā, savukārt muzikālo vērienu papildinās Rīgas Doma kora skolas jauktais koris diriģenta Jurģa Cābuļa vadībā un pavadošā grupa.
“Indulis un Ārija” ir patriotisks, bet ne didaktisks stāsts.
Tas ļauj katram skatītājam tajā atrast savu - bērnam piedzīvot dejas un mūzikas vērienu, jaunietim ieraudzīt izvēles un brīvības jautājumus, bet pieaugušajiem un vecvecākiem atgriezties pie stāsta, kura temati ar gadiem iegūst citu nozīmi. Tā ir izrāde visai ģimenei un vairākām paaudzēm vienlaikus.
