12.lapa
Trešdien, 13. maijā, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” izskanēs īpašs koncerts ar izcilu šī gada jubilāru komponistu Manuela de Faljas, Romualda Kalsona un Pētera Vaska mūziku.
Koncertā piedalīsies starptautiski atzīti mākslinieki - vijolniece Elīna Bukša, klarnetists Edmunds Altmanis, soprāns Katrīna Paula Felsberga (attēlā) un Ventspils kamerorķestris diriģenta Aigara Meri vadībā.
Pasākumu vadīs muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja Liene Jakovļeva.
Koncertā izskanēs spilgti un emocionāli 20. un 21. gadsimta mūzikas darbi, piedāvājot ceļojumu no siltajām spāņu melodijām līdz latviskam, ainaviski tuvam, dziļi piepildītam skanējumam.
Manuela de Faljas (Manuel de Falla (1876-1946)) Septiņas spāņu tautasdziesmas (Siete Canciones Populares Españolas,1914) ir mākslinieciski izsmalcinātās vokālās miniatūrās pārdzimušas tautas dziesmas. Katra no tām ir kā īss stāsts, kas atklāj Spānijas krāsainās kultūras nianses, ritmisko dzīvīgumu un temperamentu.
Romualds Kalsons (1936-2024) - Latvijas mūzikas klasiķis -, savos darbos apvieno emocionālu dziļumu ar modernām kompozīcijas formām. Viņa Koncerts klarnetei un kamerorķestrim (1982) ir izcilāko komponista opusu vidū, kur klarnetes solo atklāj bagātu muzikālu stāstu, kurā katrs temats un motīvs tiek izdzīvots līdz pilnībai.
Pētera Vaska (1946) Koncerts vijolei un stīginstrumentu orķestrim “Tālā gaisma” (1997) no vienas puses ir personisks, no otras - ikvienam uztverams un emocionāli rezonējošs. Šis komponista darbs ir viens no viņa visplašāk atskaņotajiem un starptautiski atzītākajiem opusiem. Koncerta “Tālā gaismā” (“Distant Light”) pasūtītājs un pirmais atskaņotājs bija Gidons Krēmers kopā ar “Kremerata Baltica” 1997.gada Zalcburgas festivālā. Šajā darbā atklājas gaismas un atmiņu simbolika, ko kopā ar orķestri atklās vijolnieces Elīnas Bukšas interpretācija.
Līdzās Elīnai Bukšai koncertā uzstāsies pasaulē muzicējošie latviešu mūziķi soprāns Katrīna Paula Felsberga un klarnetists Edmunds Altmanis, kā arī radoši daudzpusīgais Ventspils kamerorķestris un tā mākslinieciskais vadītājs Aigars Meri.
