10.lapa
Rīgas Latviešu biedrības namā atklāta izstāde “Atrast Purvīti”.
Purvīša muzejs savus spēkus šobrīd veltī zudušā Vilhelma Purvīša mantojuma meklējumiem, pazaudēto darbu apzināšanai un atgūšanai, lai tie atkal kļūtu pieejami latviešu tautai.
Pateicoties šiem meklējumiem, Šlēsvigas muzejā Vācijā ir atrasta glezna “Latviešu meitene”, kas tagad apskatāma plašākai sabiedrībai.
Šie meklējumi ir sevišķi nozīmīgi, jo bez visiem darbiem nav iespējams īstenot paša mākslinieka ieceri par savu darbu vienkopus redzējumu, par ko liecina arī laikabiedru rakstītais.
“Publikā jau sen klīst leģenda: Purvītis savas gleznas nevienam nepārdod. Jūs droši vien būsit dzirdējuši, ka mākslinieks pats uzpērk savas gleznas. Tiesa. Purvītis par dārgu naudu ir atpircis Lionā godalgoto “Ziemas nakti”, ko savā laikā bija uzcerējis Aleksandra III muzejs. Šad un tad pirkti arī citi darbi. Tas viss darīts ar zināmu nolūku. Mākslinieks jau ilgus gadus domājis par savas gleznu galerijas ierīkošanu. Savu mūža darbu viņš gribētu redzēt vienkopus, kas būtu visas tautas īpašums. Dārgās antīkās mēbeles, iztrūkstošās gleznas vāktas nekam citam, kā vienīgi šim mūzejam, kas būtu gaumīgi ierīkots kādā savrupmājā, līdzīgi Lenbach'a mūzejam. Purvītis galeriju ir gribējis ierīkot pēc sava prāta, kur pats būtu bijis mūzeja vadītājs. Visādi nelabvēlīgi kavēkļi ir traucējuši realizēt šo cēlo mākslinieka nodomu. Tikai tad, kad Purvīša māksla būs redzama vienkopus, visā pilnībā varēsim izjust un apbrīnot tās diženumu, monumentalitāti, nemirstību.”/ Arturs Bērziņš, “Latvju Mēnešraksts”, 1942. gada 1. janvāris.
Purvīša muzeja un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā izstāde skatāma Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē līdz šā gada 30. maijam: pirmdienās un trešdienās no plkst. 15.00 līdz 19.00, sestdienās - no plkst. 11.00 līdz 15.00.
