3.lapa
Turpinot sarunu ar sabiedrību laikmetīgās mākslas valodā, piektdien, 13. februārī, plkst. 13:00 Čehova teātra galerijā tiks atklāta mākslinieces Kristas Vindbergas Auznieces izstāde “Osculum. Basium. Suavium.”
Izstāde piedāvā skatījumu uz pieskāriena, laika un tuvības nozīmi laikmetīgās mākslas kontekstā.
“Radīšana sākas ar nodomu, pieskārienu un kustību. Divas kustībā sasalušas rokas nepārtraukti rotē viena pret otru, un to trajektorija veido bezgalīgu tuvuma un distances ciklu. Atsauce uz Mikelandželo Ādama radīšanu ir tieša, taču šeit radīšana ir atstāta sievietes rokās, tā pārbīdot radīšanas akta interpretāciju uz jaunām identitātes un autorības dimensijām. Šajā darbā nav dievišķas hierarhijas, bet gan divu radītāju līdzvērtīga klātbūtne.
Viena labā un viena kreisā roka griežas ap savu asi kā autonomas planētas, un to kustība atgādina pulksteņa rādītājus, kuru laiks vienmēr ir precīzs un vienmērīgs. Viena sekunde ietver īsu satikšanās momentu, pēc kura atkal iestājas intervāls, kurā dominē gaidas un potenciāls.
Rotācija aptver pilnu 360 grādu amplitūdu, tomēr tikai vienā grādā rodas savstarpējs kontakts - brīdis, kurā koncentrējas radīšanas akta intensitāte un trauslums, un vienlaikus atgādinājums par nepārtrauktu iespējamības atkārtošanos.
Darbs mainās mēnesi no mēneša - Osculum, Basium, Suavium - un pakāpeniski sašaurina distanci: no atturīga žesta, caur mīļumu, līdz jutekliskai intensitātei. Basium apzīmē maigu un mīļu skūpstu, kas tradicionāli saistīts ar mīlestības un tuvības izpausmēm. Osculum ir neitrālāka, klasiskajā tradīcijā bieži sociāla vai rituāla rakstura skūpsta forma. Suavium apzīmē kaislīgu, juteklisku un erotiski piesātinātu skūpstu”, stāsta māksliniece Krista Vindberga Auzniece.
Krista Vindberga Auzniece ir Latvijas vizuālā māksliniece, kura strādā ar zīmējumu, glezniecību, video, instalāciju un scenogrāfiju. Viņas radošās intereses fokusējas uz laiku un atmiņu kā mainīgu, slāņainu “materiālu”, kā arī uz neredzamo - klusumu, tukšumu un potenciālu, kas vēl tikai top. Būtiska vieta ir arī personīgās un kolektīvās atmiņas krustpunktiem un dzimtas klātbūtnei darbā.
Kristas Vindbergas darbos domāšana un formas jutekliskums iet roku rokā - gaisma, ēna, faktūra un materiālu fiziskums kļūst par metaforām un precīzi uzbūvētu pieredzi skatītājam.
