8.lapa
Modes muzejā apmeklētāji var apskatīt jaunu izstādi “Buduārs. Tas, par ko nerunā”. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt, ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā.
Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.
Kas īsti notika aiz buduāra durvīm? Un ko vilka dāmas zem noslēpumaini šalcošajām un čaukstošajām zīda kleitām, kas sniedzās līdz pat grīdai?
Kā mainījās apakšveļa, mainoties modes siluetam - no kupla uz šauru, no gara uz īsu?
Kā mainījās attieksme pret piedienīgo un rādāmo - un to, kas jāslēpj no svešu acīm?
Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes varēs meklēt Modes muzeja jaunajā izstādē, kurā līdzās tērpiem būs apskatāms arī tas, ko vilka zem tiem: apakškrekli un apakšsvārki, turnīri un krinolīni, korsetes, krūšturi un apakšbikses, kā arī peņuāri un naktskrekli - no kokvilnas, lina, smalka zīda, mežģīnēm un arī krietni mūsdienīgākas sintētikas.
Plašākā nozīmē izstāde veltīta modes saiknei ar ķermeni un privātumu - un tam, kā robežas starp slepeno, nerādāmo un visiem redzamo laika gaitā mainījušās.
Franču vēsturnieks Daniēls Rošs (Daniel Roche) savulaik rakstīja, ka ikvienu sabiedrību var atšifrēt pēc tā, ko tā atklāj, bet vēl precīzāk to var nolasīt pēc tā, ko šī sabiedrība cenšas apslēpt.
Mūsdienās nevienu vairs nepārsteidz modes skatēs eksponēta apakšveļa, korsetes vai fetiša apģērba elementi, taču savulaik tas bija kas tāds, par ko nemēdza pat runāt, kur nu vēl izrādīt. Tas izskaidro to, kāpēc vairāki ar apakšveļu saistīti modes vēstures jautājumi joprojām nav līdz galam atbildēti.
Sākotnēji apakšveļa pildīja dažādas pavisam utilitāras funkcijas: pasargāja ķermeni no raupja apģērba vai arī dārgus, grūti tīrāmus tērpus no saskarsmes ar ķermeni.
Pēc tam tā palīdzēja arī veidot ķermeņa formu atbilstoši katra laika un dažādu sociālo slāņu skaistuma priekšstatiem un morāles normām.
“Ar erotiku apakšveļu sāka saistīt salīdzinoši vēlu, aptuveni 17. gadsimtā. Mode mainījās, un līdz ar to mainījās arī sabiedrībā pieņemtās normas, turklāt nevis lineāri virzienā uz arvien lielāku brīvību, bet gan diezgan dīvainos veidos. To jūs varēsiet redzēt izstādē, kur šīs izmaiņas ir ļoti labi redzamas 19. un 20. gadsimta modes piemēros,” stāsta Modes muzeja direktore Natālija Muzičkina.
Izstādes nosaukuma centrā ne velti ir buduārs (franciski - boudoir). 18. gadsimta vidū rotaļīgā rokoko stila un Apgaismības ideju ietekmē veidojās pirmā telpa bez konkrētām praktiskām funkcijām, kas bija paredzēta tikai sievietei, viņas vienatnei un komfortam.
Buduārs parasti atradās līdzās guļamistabai, un lielākoties bija turīgas dāmas privātais salons, kurā pieņemt vistuvākos viesus, kā arī atpūsties, nodarboties ar rokdarbiem, lasīt vai rakstīt vēstules.
Attīstoties tādām privātām telpām kā buduārs, izveidojās arī vesels izsmalcinātu mājas tērpu klāsts, ko papildināja eleganti mājas apavi.
Buduārs bija gana intīma telpa, lai sieviete tajā varētu uzturēties, būdama daļēji apģērbta, mājas tērpā vai peņuārā.
Mūsdienu modē apakšveļa jau sen no neredzama un slēpjama apakšslāņa kļuvusi par pilnvērtīgu apģērbu, ko modes dizaineri rāda savu jaunāko kolekciju defilē.
Korsetes, kombinācijas, zeķes, krūšturi un pat apakšbikses kļuvušas par redzamās modes daļu - arī šai veļas iedvesmotajai modei atvēlēta vieta izstādes vitrīnās.
Izstādē “Buduārs. Tas, par ko nerunā” apskatāmi eksponāti no 19. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.
Ir arī neliela niša, kas veltīta apģērbam, apaviem un erotikai - to iesaka apmeklētājiem, kuri jau sasnieguši 16 gadu vecumu.
Tāpat kā citās izstādēs, arī šajā apmeklētājiem būs iespēja piemērīt vēsturisku mājastērpu replikas un korsetes.
