Ceturtdien, 23. oktobrī, plkst. 18.30 galerijā “Birkenfelds” tiks atklāta mākslinieces Baibas Ābelītes personālizstāde “Gaismas konstrukcijas”.
Māksliniece Baiba Ābelīte ar savu jauno personālizstādi „Gaismas konstrukcijas” (alternatīvais nosaukums - “Staru arhitektūra”) aicina skatītāju pieredzēt gaismu kā telpisku, dzīvu un mainīgu substanci.
Šī izstāde turpina viņas ilgstošo interesi par urbāno vidi, arhitektūras ritmiem un gaismas ietekmi uz uztveri. Šoreiz fokuss vērsts uz materiālu, kas pats kļūst par gaismas līdzautoru: metālu.
Baibas Ābelītes glezniecība uz metāla virsmām atklāj unikālu vizuālu spriegumu starp gleznotā un atstarojošā laukuma robežām.
Gaisma šajos darbos ne tikai izgaismo tēlu, bet arī veido to fiziski - slīpējuma, gravējuma un krāsu plānojuma rezultātā gaismas stars kļūst par telpisku līniju, par konstrukciju, kas mainās atkarībā no skatpunkta un apgaismojuma intensitātes.
Metāla virsma darbojas kā jutīgs fons un kā līdzautors: tā atspoguļo, absorbē un izkliedē gaismu, vienlaikus ienesot darbos materiālu dziļumu un daudzslāņainību, ko tradicionālā audekla faktūra nespētu nodrošināt.
Šādā veidā māksliniece glezniecības procesu pārvērš par telpisku eksperimentu, kur katrs slānis ir daļa no kopējās gaismas arhitektūras.
Izstāde “Gaismas konstrukcijas” koncentrējas uz jautājumu, kā gaisma var konstruēt telpu. Glezniecības darbi kļūst par objektiem, kas mainās līdz ar skatītāja kustību - tie “elpo” līdzi videi, reflektē telpas apgaismojumu, un dažbrīd šķiet, ka gaisma tiešām izplūst no darba iekšienes.
Darbu sērijas veido vizuāli tīri, konstruktīvi kompozīcijas principi, kas tuvina tos modernisma arhitektūras estētikai, tomēr tajos saglabājas arī poētiska dimensija - gaismas pulsācija, ritms un smalks emocionālais balanss starp auksto materiālu un dzīvo glezniecības žestu.
Šie darbi vienlaikus ir gan gleznas, gan instalācijas, jo to klātbūtne telpā ietekmē arī pašu skatītāja kustību un redzes izjūtu.
Baibas Ābelītes pieeja atspoguļo glezniecības robežu paplašināšanu - viņa apvieno tradicionālo tehniku ar industriālu materiālu estētiku.
Izvēloties metālu kā pamatni, māksliniece uzdod jautājumu par to, kas mūsdienās ir glezna: vai tā joprojām ir krāsas un virsmas attiecība, vai drīzāk enerģijas un atspīduma lauks, kurā notiek vizuāla un emocionāla mijiedarbība starp darbu un skatītāju?
Izstāde aicina domāt par gaismu nevis kā metaforu, bet kā reālu, fizisku vielu, kas konstruē mūsu redzējumu par telpu, materiālu un kustību.
Baibas Ābelītes personālizstāde “Gaismas konstrukcijas” aplūkojama galerijā “Birkenfelds” (“Zeiss Biroji”, Dēļu ielā 2, Rīgā).
