8.lapa
Nesen atklātajā biznesa centrā “Novira Plaza” (Marijas ielā 2a, Rīgā) apskatāma mākslinieka Arvila Lindes izstāde “Nākotnes pagātne”.
Tā aicina apmeklētājus ienākt aizraujošā un iztēles bagātā pasaulē, kurā aizmirstas civilizācijas laika zoba saēstie relikti materializējas skulptūru un zīmējumu savstarpējā simbiozē.
Šī mijiedarbība veido unikālas, postapokaliptiskas iedomu ainavas, kas aicina skatītājus pārdomāt cilvēces attiecības ar vidi un laika ietekmi uz cilvēka radītiem monumentiem.
Izstādes darbi iedvesmu smeļ brutālisma arhitektūras monolītos - pagātnē atstāti pieminekļi cilvēces progresam un varai. Taču šajā iztēlotajā nākotnē tos lēnām asimilē un pārņem daba, šajā gadījumā ķērpji un erozija, kas pakāpeniski atgūst mutē un transformē šos aizmirstos betona kolosus jaunā veidolā.
Daba šeit ne tikai atgūst teritorijas un matēriju, bet arī piešķir jaunu dzīvību cilvēka radītajiem konstruktiem, sapludinot robežas starp cilvēka konstruēto un organisko pasauli.
Izstāde piedāvā vizuālu sarunu starp brutālisma skarbajām, ģeometriskajām formām un dabas radīto, organiku un veģetāciju. Skatītājs tiek aicināts reflektēt par spriedzi starp cilvēka radīto un dabas spēku, kas lēnām un neatlaidīgi atgūst varu pār ainavu.
Izstāde izvirza arī ģeopolitiskas paralēles. Brutālisma arhitektūras simboli var tikt skatīti kā metaforas ģeopolitiskajai nestabilitātei, kas atstāj aiz sevis pamestas un izpostītas ainavas. Šī tēma ir būtiska arī Austrumeiropas kontekstā, kur ģeopolitiskās vēstures un dabas savstarpējā mijiedarbība atspoguļo plašākas pārmaiņu, izturības un identitātes meklējumu tēmas. Caur šo prizmu izstāde kļūst par komentāru par reģiona politisko pagātni, tagadni un nākotni.
Austrumeiropa, kas vēsturiski bijusi atkārtotu ģeopolitisku konfliktu epicentrs, to iespaidā ir piedzīvojusi dziļas sociālās un kultūras izmaiņas. Izstādes postapokaliptiskās ainavas, kurās daba atgūst cilvēku radītās struktūras, rezonē ar kopienu pieredzi, kuras piedzīvojušas karu, migrāciju un valstisku struktūru sabrukumu. Ķērpji, kas pārklāj un saēd šos monumentus, simbolizē šo kopienu izturību, drosmi un garu, saskaroties ar ārējām agresijām un pārspēku.
Izstāde sastāv no 24 skulpturālām konstrukcijām, kas cieši savijas ar figurāliem zīmējumiem, kas saplūst ar šīm skulptūrām, līdzīgi kā senatnē alu gleznojumi vai romiešu ielu grafiti.
Tie cenšas notvert laiktelpas fiksējumu.
Izstāde būs atvērta līdz 26. oktobrim. Izstādes apmeklējums - bez maksas.
