6.lapa
Sestdien, 27. jūlijā, plkst.19.00 kun 28. jūlijā plkst. 18.00 koncertzāles “Cēsis” apmeklētājiem būs iespēja ļauties kaislību un aizrautības pilnajai tango pasaulei Astora Pjacollas operā “María de Buenos Aires”.
Ar dzejnieka Orasio Ferrera (Horacio Ferrer) libretu tapušais muzikālā teātra šedevrs, kas piesātināts ar kaislīgu un smeldzīgu mūziku un spilgtu sižetu, iekarojis popularitāti visā pasaulē.
Titullomā - čīliešu/zviedru izcelsmes dziedātāja Lusiana Mansīni (Luciana Mancini, attēlā), kuras Marijas tēla smalkā interpretācija izpelnījusies augstu starptautisku novērtējumu.
Kopā ar viņu uzvedumā piedalīsies arī Daniels Bonilja-Torress (Daniel Bonilla-Torres), kurš Duendes lomu iestudējis jau kopš 1999. gada, kā arī publikas iemīļotais latviešu dziedātājs Daumants Kalniņš. Atskaņojuma instrumentālo ansambli vadīs vijolnieks Daniils Bulajevs.
Argentīnas tango mūzikas karaļa Astora Pjacollas vienīgā opera (jeb kā viņš pats to dēvēja - operita) tapusi 20. gadsimta 60. gadu vidū ar izcilā dzejnieka Orasio Ferrera tekstiem.
60. gadu nogales ostas pilsētas Buenosairesas sabiedrībā un kultūrā sāk ielauzties roks un citi jaunās, modernās pasaules elementi. Autoriem rodas doma radīt ko tādu, kas gan balstītos tradicionālajās vērtībās (tango un tā vēsturē), gan piedāvātu savu suverēnu valodu un stilu, lai tādējādi iecementētu tango žanrā jaunus pamatus. Skaņdarba vitālie ritmi un dienvidniecisko melodiju jutekliskums un šarms ātri iekaroja arvien pieaugošu popularitāti visā pasaulē. To iestudējuši un turpina atskaņot izcili dziedātāji, aktieri, tango dejas pielūdzēji visā pasaulē.
Operas galvenā varone Marija ir tango un mākslas simbols, savukārt pats sirreālistiskais darbs vēsta par mākslas nozīmi cilvēka dzīvē un par veltiem pūliņiem to pazemot un izsmiet kā nevērtīgu, vai pat nogalināt, jo māksla cilvēkā ir pastāvīgi klātesoša, viena no saprātīgas būtnes neatņemamām sastāvdaļām.
Darba sākumā apjukušais un nomāktais Duende (simbolizē mākslas aizstāvi) atklāj, ka Marija no Buenosairesas ir nogalināta, un ļoti baidās, ka viņu varētu aizmirst. Tāpēc viņš nolemj izstāstīt par viņas dzīvi, par viņas vienkāršo izcelsmi un zvaigžņu stundu, kā arī par viņas slepkavību, ko paveic cilvēki, kas Mariju apskauž, vēlas pakļaut un nepieļaut, ka viņa izraujas no savu aprindu skavām.
Pēc būtības šis darbs ir atvērts visdažādākajām interpretācijām, un valodas sirreālistiskais stils mēģina tuvoties mūzikas burvībai, kas iztiek bez vārdiem.
Orģinālteksta tulkojumu latviešu valodā veicis dzejnieks Edvīns Raups.
