6.lapa
Par godu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei, sestdien, 11. maijā, atklājot vasaras sezonu, muzeja sētas pilnībā atdzīvosies pasākumā “Viena diena mūsmājās”.
Vairāk nekā 30 muzeja objektos rosīsies ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Tas būs ceļojums laikā, iejūtoties 100-200 gadus senā pagātnē.
Muzeja apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot gan precības, gan jurģus, gan ūtrupi, gan satikt dzirnavnieku, iepazīties ar skolmeistaru un mācītāju. Zvejnieki gatavosies zvejai, citviet podnieka saime posīsies tirgum, kādā sētā saimniece aicinās pievienoties dārza darbiem, citur būs ieklīdis paunu žīds. Būs maija dziedājumi pie Latgales krucifiksa un improvizēts svētbrīdis Usmas baznīcā. Strādās podnieki, audēja, vērpjamo ratiņu dreimanis.
Tiks darvotas laivas, žāvētas zivis. Pāri visam skanēs tautasdziesmas, rotaļas un danči, un katrā sētā bērniem būs sarūpēts kāds īpašs uzdevums.
Vienlaicīgi muzeja teritorijā darbosies ap 850 amatierteātru un folkloras kopu dalībnieku no visiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuri savas sētas notikumos iesaistīs arī apmeklētājus. Šajā dienā apmeklētājiem būs atvērta ne tikai centrālā ieeja un Rietumu vārti, bet arī Berģu vārti (Berģu iela 70A).
“Es teiktu, ka gaidāmais notikums būs nokļūšana latviešu tautas pasakā: vari iet, kur iedams - visur gaidīs brīnumi.
Kopā ar vairāk nekā 60 kolektīviem - Latvijas amatierteātriem un folkloras kopām, strādājam pie tā, lai ikvienā no Brīvdabas muzeja sētām un ēkām uzzibsnītu kāds mirklis no iespējamās dienas senākos laikos. No putnu modināšanas līdz vējdzirnavu spārnu zēģeļu darināšanai, no pavasara dārza darbiem līdz precībām, no pazuduša govslopa meklēšanas līdz pūra lādes izvēlei - risināto tēmu skaits ir ļoti plašs, aptverot kā godus, tā ikdienu. Brīvdabas muzeja simtgades svinības iespējams, būs lielākā improvizētā performance, kāda jebkad Latvijā bijusi. Vienlaicīgi muzeja teritorijā darbosies ap 850 amatiermākslas kolektīvu dalībnieku, kuri savas sētas notikumos iesaistīs arī apmeklētājus, tādēļ kopējais dalībnieku skaists stāstā par vienu dienu mūsmājās visticamāk sasniegs vismaz 10 tūkstošus cilvēku. Tā būs varena izrāde 80 hektāru platībā, lai godam atzīmētu Brīvdabas muzeja nozīmīgo jubileju,” stāsta pasākuma režisors Kārlis Anitens.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17. gs.-20. gs. 30.gadiem, bet tieši pēdējā pus gadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Šogad muzejs svin savu simtgadi.
Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā - muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.
