2.lapa
Piektdien, 1. martā, ar četrām jaunām izstādēm tiks atklāta Rotko muzeja pavasara izstāžu sezona, kurā būs apskatāmas Latvijas mākslinieku izstādes.
- “Bastions”, autore - viena no Latvijas laikmetīgās glezniecības spilgtākajām māksliniecēm Frančeska Kirke,
- “Nomirsim kopā”, autors - fotogrāfs un gleznotājs Romāns Korovins,
- unikāls Latvijas mākslinieku kopdarbs jeb izstāde “ROTHKO. Made in Latvia”, kas tapusi pēc Dailes teātra izrādes “Rotkho” motīviem,
- Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā konkursa izstāde “Lielgabalu klusumā”.
“Bastions” - pret tumsonību un aizspriedumiem
Savijoties Daugavpils cietokšņa vēsturei un šobrīd joprojām notiekošajai karadarbībai Ukrainā, Frančeskas Kirkes izstāde “Bastions” ietver mākslinieces rīcību un aktīvo pilsonisko nostāju.
“Bastions” ir arī metafora katra mākslinieka iekšējām cīņām ar sevi, savām šaubām, uzvarām un sakāvēm.
Izstādes ideja radusies no kāda artefakta - “degošas lodes”, kas kļuvusi par impulsu jaunajam darbu ciklam.
“Bastions ir par aizsardzību un nosargāšanu. Šodienas cīņā ar Tumsu Rotko muzejs ir Bastions - kā jebkura kultūrvieta, kas sargā cilvēces gara gaismu un nostājas pret tumsonību un aizspriedumiem.
Bastiona jēdzienā apvienojas gan Daugavpils cietokšņa vēsture, gan pašreizējā karadarbība mums kaimiņos, gan pret to nevienaldzīga mākslinieka aktīvā pilsoniskā nostāja, kuras vienīgā pretošanās forma ir māksla.
Šī cīņa notiek caur šaubām, uzvarām un sakāvēm, apzināti izvēloties trīs tēmas, kolorītus un mākslas centra telpas, caur tiem parādot agresijas sekas. Izstādes telpas izvēlētas apzināti - slavas zāle, kas runā par uzvaru un triumfu, hospitālis, kas ir gan Daugavpils cietokšņa kādreizējais hospitālis, gan sava veida arhetips, parādot ievainojamību, trauslumu un sakāvi, un “Ievainotās ainavas”, kas norāda uz jebkuras agresijas sekām,” stāsta māksliniece Frančeska Kirke.
“Nomirsim kopā” - par eksistenci un dzīvi kopā
Ar izstādi “Nomirsim kopā” mākslinieks Romāns Korovins atgriežas Daugavpilī un piedāvā skatītājiem savas jaunākās, pēdējos gados tapušās gleznas, telpisku instalāciju un vārdus, kas vēsta par eksistenci - dzīvi un laiku, kā arī par glezniecības mediju un tā spēju būt abstraktam. Mākslinieks izvēlējies sev raksturīgo daiļrades metodi, pievēršoties dzīves - laika - un attiecību tēmai.
“Pāris. Ģimene. Divas personas, kas mūžu pavadījušas kopā, svinot svētkus un kopā iegrimstot ikdienas sīkajā rosībā. Darījušas, cerējušas, priecājušās un vīlušās.
It kā viss plecu pie pleca un viens: remonti, bērnu izlaidumi, atvaļinājumi vasarnīcā, bet - vai tomēr? Arī piedzīvojot vienas un tās pašas lietas, pieredze var būt atšķirīga. Jūtas un emocijas - katram savas.
Un, pat nomirstot kopā, vienlaicīgi pieliekot punktu, pēc kura nevienam vairs nav priekšrocības pārskatīt kopējo pagātni, šī kopējā pagātne var tomēr būt savstarpēji nesalīdzināma, bet kaut kur saskarties un kaut kur, tomēr ne,” izstādes ideju pauž Romāns Korovins.
“ROTKHO. Made in Latvia” - no teātra līdz muzejam
Atsaucoties uz spožo Dailes teātra izrādi “Rotkho”, kas atzinību guvusi arī ārpus Latvijas, Rotko muzejā tapusi pēc izrādes motīviem veidotā izstāde “ROTKHO. Made in Latvia”, kuras izveidē piedalījušies Latvijas glezniecības smagsvari Frančeska Kirke, Aleksejs Naumovs, Sandra Strēle, Helēna Heinrihsone, Ritums Ivanovs un Kaspars Zariņš. Izstāde sasaucas ar iestudējumu, izplešot tā darbību no teātra līdz muzejam, no digitāla attēla līdz tā atveidojumam un atveidotā oriģinālam.
“Izstāde, tāpat kā teātra izrāde, parāda gan slaveno mākslas darbu atdarinājumus, gan autentiskus Latvijas nozīmīgāko mākslinieku darbus, kas vienlaikus piepildīti ar pārdzīvojumiem un, atsaucoties uz izrādi, spēj veidot emocionālu saikni.
Vairāku mēnešu garumā katrs mākslinieks veidoja kopiju vienam Marka Rotko darbam. Līdz pat projekta beigām un kārtējās Rotko oriģināldarbu izstādes atklāšanai Rotko muzejā, vienīgā iespēja izjust atdarināmo darbu bija šo gleznu digitālās kopijas.
Tas izaicināja māksliniekus uz atļaušanos interpretēt - ne tikai veidot repliku, bet izpaust savu unikālo māksliniecisko rokrakstu,” stāsta izstādes kurators un idejas autors Aivars Baranovskis.
“Lielgabalu klusumā” - kad lielgabali runā, mūzas klusē, kad lielgabali klusē, tiek sadzirdētas mūzas
Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā konkursa izstādē “Lielgabalu klusumā” šogad saņēma 199 pieteikumus. Saskaņā ar Rotko muzeja žūrijas vērtējumu no visiem pieteiktajiem darbiem, tika atlasīti 47 mākslinieki, pārstāvot visdažādākos medijus.
Izstādes kurators Aivars Baranovskis atzinīgi vērtē mākslinieku aktīvo iesaisti un sabiedriskās domas veidošanu caur mākslu.
Ar šo izstādi Rotko muzejs aicina turpināt radīt un caur mākslu veidot sabiedrību, kas ir spējīga kritiski izvērtēt apkārt notiekošos procesus gan vietējā, gan globālā līmenī.
“”Kad lielgabali runā, mūzas klusē” - šī frāze pēdējās desmitgadēs ir pieminēta pārāk bieži. Pārlieku bieži mūzām ir bijis jāklusē, jāstāv malā, darot viņuprāt svarīgākas lietas. Par laimi, mēs dzīvojam tādā ideoloģiskā gadsimtā, kad mākslai vairs nav tikai jāapmierina pastāvošā režīma dekoratīvās nepieciešamības. Kā redzams, sabiedrībās, kur pastāv šāda mākslinieciskā brīvība, lielgabalu mutes neveras vaļā. Lielgabali ir ieņēmuši tiem pienākošos vietu muzeju pagalmos, bet reālā kara šausmas nepārkāpj ekrāna robežas,” norāda Aivars Baranovskis.
Izstādes Rotko muzejā būs skatāmas līdz 19. maijam.
