4.lapa
Arī šogad, turpinot aizsākto tradīciju, par godu Latvijas proklamēšanas gadadienai “Raxtu Raxti” (attēlā) aicina uz valsts svētku lielkoncertu sestdien, 18. novembrī, Dailes teātrī.
Tie nav svētki tikai mūsu zemei Latvijai, bet arī mums pašiem, katram, jo mēs esam Latvija. Šis gads ir bijis notikumiem bagāts, mēs dažnedažādi esam apliecinājuši piederību savai zemei un tautai, kultūrai un tradīcijām. Valsts svētku koncertā kopā ar muzikālo apvienību “Raxtu Raxti” dziesmā un dejā tiks godināta Latvija, brīvība un stiprināta mūsu latviskā pašapziņa.
“Latvijas svētku lielkoncerti man pašai ir kļuvusi kā ikgadēja tradīcija, kas pēdējos gadus spilgti izpaužas tieši ģimenes zīmē. “Raxtu Raxti” un mūsu domubiedru saime kopīgā radošā procesā patiesi ļauj piedzīvot krāšņus svētkus.
Tomēr lielākais gandarījums ir apzināties, ka, pateicoties šiem koncertiem, mani bērni mācās cienīt savu zemi un kultūru, mācās ieklausīties un sadzirdēt, just un līdzpārdzīvot.
Vienmēr esmu ļoti gandarīta, ka koncertā satieku ģimenes, kuras apzinās, ka no mums, katra pieaugušā, ir atkarīga mūsu bērnu nākotne Latvijā. Ja koks dzen spēcīgas saknes savā zemē, tad drīz vien zaļajā lapotnē putni dziedās. Šajā laikā un vietā no paaudzes paaudzē tiek nodotas tradīcijas - no mūsu senčiem caur mums mūsu bērniem,” stāsta Kristīne Kārkle-Kalniņa.
Koncerta pirmā daļa būs īpaša tieši svētku koncertu kontekstā, jo pirmo reizi uz Dailes teātra skatuves “Raxtu Raxti” muzicēs kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Te lieliski var sadzirdēt un apjaust to, ka mūzika ir pārpasaulīga un tai nav robežu. Tās dvēsele, jēga un saturs sakņojas tautasdziesmās, latviešu autoru tekstos un mūzikā. Pieredze, zināšanas un profesionalitāte katram savā mūzikas lauciņā ļaus piedzīvot īpašu maģiju, ko veidos mijiedarbība starp akadēmisko un tautas mūziku. Emīla Zilberta aranžijās īpaši tiek izceltas muzikālās nianses, tembrālā daudzveidība un latviešu mūzikas skaistums.
Par tradīciju nu jau kļuvusi sadziedāšanās koncerta otrajā daļā. Vēl nesen piedzīvojām mūsu nācijai tik svarīgos un pasaules apbrīnu guvušos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus. Dziedāšana mūs vieno, atbrīvo un iedvesmo, tāpēc arī šajā reizē izdziedāsim un sajutīsim Latvijas novadu garšu un skanējumu. Latviešu rakstu zīmju spēku, enerģiju un dzīves ritumu izdejos “Teiksmas”, “Vektora” un deju skolas “Dzirnas” dejotāji, ar kuriem sadarbība veidojusies jau daudzu gadu garumā un kuriem pateicoties “Raxtu Raxtu” mūzika tiek skandēta un izdejota ārpus skatuves robežām.
