3.lapa
Svētdien, 19. novembrī, Latvijas Nacionālas operas Beletāžas zālē uz kamermūzikas koncertu “Solveiga kabarejā” aicina soprāns Inga Šļubovska-Kancēviča un pianiste Ilze Ozoliņa (attēlā).
Koncertā skanēs Jāņa Ķepīša kamermūzika un Viljama Bolkoma “Kabarē dziesmas”. Koncertu vadīs aktieris Gundars Āboliņš.
“Novembris manā uztverē ir latviešu mūzikas mēnesis. Mums abām ļoti iepatikās cikls “Solveigas dziesmas Pēram Gintam”, tām pievienojām arī citas Jāņa Ķepīša dziesmas. Viljams Bolkoms ir izaicinājums, jo gribējām interpretēt mūziku, ko Latvijā neviens nezina un nedzied, kas ir ārpus mūsu klasiskās dziedāšanas un spēlēšanas manieres.
Pirmajā daļā skanēs klasika, otrajā - kabarē mūzika, un visas šīs dziesmas ir par mīlestību un ilūziju.
“Solveigas dziesmas” ir viena vienīga ilūzija par Pēru Gintu, savukārt Bolkoma dziesmas ir par bohēmas dabu - tā ir vēja pūsma, kas pārskrien un aiziet,” par programmu stāsta Ilze Ozoliņa.
Jānis Ķepītis (1908-1989), kura radītā kamermūzika skanēs koncerts pirmajā daļā, pazīstams kā komponists - dziesmu, operu, simfoniskās un kamermūzikas autors, kā izcils pianists un jauno mūziķu pedagogs. Ķepītis četrdesmit gadu bijis kameransambļu klases vadītājs Latvijas Konservatorijā.
Nacionālās Mākslas medaļas, Pulicera balvas, “Grammy” balvas un Maikla Ludviga Nemmera balvas ieguvējs, amerikāņu komponists Viljams Bolkoms (1938) specializējies kamermūzikas, opermūzikas, vokālās, koru, simfoniskās un klaviermūzikas žanros. Ciklā “Kabarē dziesmas” iekļautas 24 dziesmas, kas komponista Viljama Bolkoma un dzejnieka Arnolda Vainstīna sadarbībā tapušas laikā no 1977. līdz 1996. gadam. Koncertā “Solveiga kabarejā” klausītāji varēs iepazīt septiņas no šī cikla skaņdarbiem.
“Abi šie komponisti man bija liels atklājums,” saka Inga Šļubovska-Kancēviča. “Pirmajā daļā ļoti svarīga ir mīlestības tēma. “Solveigas vēstules Pēram Gintam” ir ļoti emocionālas, dziļas, sirsnīgas un arī smeldzīgas. Tā kā koncerts notiek Valsts svētku laikā, skanēs arī dziesma par mīlestību uz dzimtajām mājām. To skaisto, kā dēļ vienmēr gribas atgriezties mājās, pa īstam varam novērtēt tad, kad esam izdzīvojušies pa citām zemēm, ne tikai burtiski ceļojot, bet arī dziedot dažādu komponistu skaņdarbus.
Savienot kamermūziku ar kabarē dziedāšanu man nav ikdienišķs uzdevums. Otrajā daļā man jābūt vairāk nevis dziedātājai, bet stāstniecei - normālam cilvēkam, kas izstāsta mūzikā ietērptu stāstu.
Tie ir stāsti par cilvēku dzīvēm, kas notiek naktī, jo viņi baidās dzīvot pa dienu.
Šajā dziesmās iepazīsiet Melno Maksi un kolorīto Roterdamas naktsdzīvi, Džordžu, kas mīl pārģērbties par sievieti un dziedāt sievietes balsī, meiteni, kas pamodusies blakus vakar iepazītam vīrietim un gaida, kad viņš dosies prom…”
