3.lapa
Atzīmējot Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, kā arī leģendārās rokoperas 35. gadskārtu, episki vareni, vizuāli krāšņi un emocionāli iespaidīgi Lielvārdes parkā nesen izskanēja Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” jaunais iestudējums.
Pēc daudzu skatītāju lūguma sestdien, 14. oktobrī, “Arēnā Rīga” būs redzama atkārtota rokoperas jauniestudējuma izrāde. Un zīmīgi - tā notiks Zigmara Liepiņa dzimšanas dienā, tādējādi noslēdzot komponista 70. jubilejas gadu un ievadot jaunu radošās darbības ciklu.
Lāčplēša mīts un rokoperas fenomens režisores Rēzijas Kalniņas vadībā šodien kļuvis vēl laikmetīgāks un aktuālāks. Tas ļauj sajust jaunu senā vēstījuma jēgu un kā spoža komēta izgaismo ikvienā cilvēkā mītošās dzīles un aizkustina sirdis. Jaunais iestudējums piedzīvojis milzu ovācijas un īpašu vienotības sajūtu kas apvieno gan skatītājus, gan uzveduma dalībniekus vienā veselumā.
“Vislielākais gandarījums par to, ka mūsu Lāčplēša stāsts jau dzīvo cauri paaudzēm. Svarīgi, ka vēstījums uztverams arī ļoti jauniem cilvēkiem, tai skaitā skolu jaunatnei, jo veidots viņiem pazīstamā vizualitātē, laikmetīgi un stilīgi. Piedzīvojām, ka jauniešu emocijas nav mazāk spēcīgas kā mums pirms 35 gadiem,” stāsta dzejniece Māra Zālīte.
Iespaidīgajā skatuves scenogrāfijā atdzīvojas zemūdens pasaule, kas uzveduma apmeklētājus uz mirkli ieved citā realitātē. Skatuvei izmantoti 11 led ekrāni, kuros spoži uzmirdz videomākslinieka Arta Dzērves atdzīvinātās gleznotājas Kristīnes Kutepovas īpaši šim notikumam radītās gleznas. Būs arī papildus ekrāni ar aktieru tuvplāniem un skatītāju emocijām. Savukārt metālmākslinieks Normunds Bērziņš skatuves centrālo konstrukciju veidojis vieglu un plūstošu, kas simbolizē Daugavas straumes ritējumu - kā tiltu, kas savieno pagātni ar tagadni. Tiltu, kas nostājas starp labo un ļauno. Tiltu, kas šķeļ un atkal apvieno tautu. Vērienīgo skatuves scenogrāfiju lieliski papildina tērpu māksliniece Dana Dombrovska (Anna Muna), ikvienā rakstā, detaļā un simbolos iekodējot katra varoņa stāstu.
Lāčplēša lomā sevi izcili pierāda dziedātājs Atis Zviedris, Laimdotu atveido Beāte Zviedre, savukārt Kangara tēlā iejūtas Marts Kristians Kalniņš. Tieši šīs trijotnes savstarpējās attiecības ir jaunā rokoperas uzveduma centrā. Lielvārdi atveido operas solists, tenors Raimonds Bramanis, Dīterihu - Atis Ieviņš, Līkcepures lomā aktieris Gundars Grasbergs, Koknesi izdzied Jānis Buķelis, Ziemeļmeitas lomā dziedātāja Alise Kante, Staburadzes tēlā - Anmary, savukārt Teicējas lomā iejūtas aktrise Zane Jančevska (attēlā). Raganu un jodu tēlos ir jaunākās paaudzes talanti Sarma Liede, Austra Kozuliņa, Sanita Roze, Edvards Grieze, Toms Kalderauskis, Toms Kursītis un Artūrs Biķernieks.
Līdzās tautā iemīļotiem māksliniekiem un spilgtiem izpildītājiem iestudējumu kuplina Ogres novada amatiermākslas kolektīvi - Lielvārdes jauktais koris “Lāčplēsis”, jauniešu deju kolektīvs “Pūpolītis” un folkloras kopa “Josta”, Ķeguma jauktais koris “Lins” un Tomes folkloras kopa “Graudi”.
Ne mazāk krāšņs arī pavadošo mūziķu sastāvs. Pie taustiņinstrumentiem pats mūzikas autors Zigmars Liepiņš, viņam līdzās Uldis Marhilevičs. Ģitāru spēlē Mārcis Auziņš, basa ģitāru Valters Sprūdžs, savukārt pie sitaminstrumentiem Gundars Lintiņš.
Izrādes radošajā komandā režisores Rēzijas Kalniņas vadībā darbojas arī režisores asistente Dace Micāne-Zālīte, horeogrāfe Inga Raudinga, scenogrāfe Kristīne Kutepova, kostīmu māksliniece Dana Dombrovska, metālmākslinieks Normunds Bērziņš, video mākslinieks Artis Dzērve, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Producents - Aigars Dinsbergs.
“Režisors izjauc pasauli, lai radītu to atkal no jauna, un mēs to darām. Laikmetīgi aktuāli, redzoši, jūtoši un ar apzinātību visos līmeņos. Ja aiz katra zināmā tēla mēs ieraugām kaut ko vairāk, tad mēs sajūtam, ka šī pasaule un zeme - Latvija mūs nes tālāk kā varoņus, dodot iespēju par tādiem kļūt,” piebilst režisore Rēzija Kalniņa.